Lai arī kur un kā mēs sāktu savu rītu , ja tomēr gribam dzīvot civilizēti, tad šis rīts arīdzan ir sākums jaunu naudas resursu tērēšanai, jo pat katrs mūsu ikdienas sīkums, kas saistās ar materiālām vērtībām, kaut ko maksā, un mēs atkal no jauna sastopamies ar jau bieži dzirdēto teicienu, ka lai arī uz kuru pusi mēs griestos, lai ko mēs darītu, par visu ir jāmaksā un parasti mēs to darām ar naudu.
Nauda tas ir vārds, kas liekus komentārus neprasa. Par un ap naudu ļaudis runā daudz un kā viens no tās galvenajiem raksturlielumiem vai iezīmēm ir kļuvis tautā izplatītais teiciens, jeb visvieglākā mīkla - tās nekad nav.
Naudas vēsture.
Cilvēces vēsture sākas ar dzīvošanu pirmatnējās kopienās. Šajās kopienās cilvēki to ko saražoja to arī izlietoja savām vajadzībām, tādēļ avotos par šiem laikiem nav informācijas, ka būtu bijusi jebkāda vajadzība pēc naudas - to laiku izpratnē pēc materiāla līdzekļa maiņas procesam.
Attīstoties sabiedrībai, attīstījās arī sadzīves iezīmes, notiek specializēšanās kāda noteikta produkta ražošanā un tas savukārt, lai iegūtu iztrūkstošo lietu, rada vajadzību pēc maiņas procesa. Mūsdienās to sauc par barteri - procesu, kad viena prece vai pakalpojums tiek apmainīts pret otru preci vai pakalpojumu. Tā kā bieži vien bija grūti vienai precei atrast ekvivalentu otras preces daudzumu, tad nācās ieviest kādu noteiktu vērtību mēru, balstoties uz vērtīgām un agrākos laikos arīdzan retām precēm. Rodfa jau kaut kas līdzīgs naudai, taču ne pilnībā tas, ko ar naudu saprotam šodien. Par naudu kalpoja jūras gliemežnīcas, zvērādas lopi, sāls, dzintars, kakao pupiņas un reizēm pat cilvēki( vergi ).Piemēram Rietumsudānā viens vergs ticis piemērots 300 noteikta izmēra auduma gabaliem vai 6 vēršiem.…
