Fonētika ir mācība par valodas skaņām, to pārmaiņām un pārmaiņu likumiem. Morfoloģija, savukārt, ir gramatikas nozare, kas apskata vārdu sastāvu, vārdu locīšanu un darināšanu un daļēji arī to nozīmi. Tā pēta valodas mazāko gramatiski nozīmīgo vienību – morfēmu. Apskatot angļu valodas vārdus
cat – cats
mat – mats
bat – bats,
redzam, ka vārdiem pievienojot galotni –s, veidojas to daudzskaitļa forma. Katrā no šiem vārdiem ir divas morfēmas: cat (mat, bat) un daudzskaitļa galotne –s.
Piemēros
cook – cooked
look – looked
book – booked
morfēma –ed norāda, ka vārdi ir pagātnē.
Aplūkojot vārdus
unmanly
meaningless,
redzams, ka tie sastāv katrs no trīs morfēmām
un+man+ly
mean+ing+less,
no kurām tikai viena teikumā var tikt lietota patstāvīgi.
That man is very tired.
What do you mean?
Šādas morfēmas sauc par brīvām morfēmām, jo tās var atrasties teikumā neatkarīgi no citām. Morfēmas, kas ir sastopamas tikai kā afiksi, tiek iedalītas divās grupās. Vienu grupu sastāda saistītās morfēmas, kas atrodas vārdu (t.i. brīvo morfēmu) sākumā. Šīs morfēmas latviešu valodā sauc par prievārdiem. Otro grupu sastāda pievārdi – saistītās morfēmas, kas seko brīvajām. …