Šī patstāvīgā darba tēma ir «Kas ir filosofija?». Taču, lai spētu atbildēt uz šo jautājumu ir jābūt jau apguvušam un atradušam dzīves patiesības, kas pilnībā nav izdevies nevienam no zināmiem filozofiem. Viņi lielākā vai mazākā mērā ir pietuvinājušies tam, bet ne apguvuši pilnībā. Tāpēc loģisks ir jautājums par to, vai vispār uz šo jautājumu ir precīza atbilde? To nevar atrast mācību grāmatās izceltu kā likumu, to nevar pajautāt kaimiņam, kurš beidzis augstskolu, to nevar atrast pat Internetā. Filosofijas izpratne ir pārāk dziļa, lai tajā varētu ielūkoties pilnīgi un spēju atbildēt 15 lappusēs.
Piekrītu gruzīnu filosofam Merabam Mamardašvili, kurš ir teicis: «Filosofija nevienam un nekam nekalpo, nepakalpo, tā neder, lai izskaidrotos, ar to var vienīgi dzīvot, mēģinot filosofijas terminos un jēdzienos apvienot kādus savus likteņa nogriežņus (citādi neaptveramus un nepārskatāmus). [..] Visbiežāk filosofija ir tava paša seja. Tikai spoguļattēlā. Tādēļ filosofs — tas ir sevis lasītājs. [5, 171. — 172. lpp.]
Ikvienam ir iespēja sākt izzināšanas procesu tieši ar sevi. Tas ir būtiskākais jautājums, uz kuru spēj atbildēt filosofija, taču ne katram to lemts saņemt. Filosofijā ir jāienirst ar visu savu personību, domāšanu un dzīves pieredzi. Tā ir intensīva prāta vingrināšanas spēle, kas ļauj veikt ceļu no nezināšanas uz apskaidrību. Protams, šim ceļam nekad nepienāks gals, kamēr vien pastāvēs cilvēce un Visums. Varbūt tieši tāpēc neviens tā īsti filosofiju nav izpratis līdz galam — nav pieticis cilvēkam atvēlētā dzīves laika.
Tas, ko mēs uzskatām par filosofiju, visbiežāk ir rietumu civilizācijas auglis, un šo filosofiju tā arī sauc par Rietumu filosofiju.…