Lauku attīstība ir nozīmīgs jautājums gan ES valstīs, gan Latvijā. Latvijas lauku attīstībai jābalstās uz vietējiem apstākļiem un tradīcijām. Pastāv objektīva tendence – lauku attīstība kļūst arvien vairāk atkarīga no patērētāja viedokļa. Patērētāju viedoklis ar laiku var kļūt par lauksaimniecības politikas faktoru, un tas izšķirs ko un kā ražot. Līdz ar jaunu tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru attīstību rodas jaunas darba vietas iedzīvotājiem, tiek palielināts valsts tirgus, kā arī attīstība noteikta reģiona sociālā un ekonomiskā situācija.
Mana izraudzītā kursa darba tēma ir kartupeļu audzēšana, jo kartupeļi ir vairākuma mūsdienu cilvēces neatņemama sastāvdaļa, kurus lietojam ikdienā. Kartupeļus lietojam svaigus, vārītus, ceptus, tūlīt pēc novākšanas vai arī uzglabātus. Tādēļ vēlos izvirzīt mērķi noskaidrot ekonomisko izdevīgumu saimniecībai, kura nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu. Darba uzdevumi ir izpētīt kartupeļu audzēšanas sistēmu un kā tas notiek reālā saimniecībā, kāds būtu bruto segums, kādi izdevumi un ienākumi veidotos saimniecībā.1.1. Kartupeļu pirmsākumi
Kartupeļi pieder pie nakteņu dzimtas (Solanaceae) nakteņu ģints (Solanum) ar sugu S. Tuberosum.
Kartupeļus Latvijā audzē jau kopš 17. gs. Tie tiek uzskatīti par „otro maizi”, bet šajā mūsu zemes atjaunotnes posmā tie daudzviet laukos kļuvuši par pirmo. Liekas, ja tik ilgi jau audzējam kartupeļus, tad varam teikt, ka mākam to darīt, diemžēl mūsu, lai arī ne visai precīzā statistika, rāda pretējo – ražas mēs nespējam palielināt gadu no gada un mācīties mums vajag vēl ilgi.
Kartupeļi no savas dzimtenes Dienvidamerikas nokļuva Eiropā tikai 16.gs. otrajā pusē Spānijā. Ap 1565. gadu tos ieveda spāņu un nedaudz vēlāk arī britu jūras braucēji. Krievijā kartupeļi tika ievesti 1697.gadā no Holandes, bet Latvijā 1673.gadā no Vācijas tos ieveda hercogs Jēkabs. Tolaik Eiropā atvestie kartupeļi krasi atšķīrās no mūsdienu šķirnes kartupeļiem: tie bija vēlīni, dziļām bumbuļu „acīm” un ļoti paugurainu virsmu.…
