Kartupeļi ir nakteņu dzimtas lakstaugs; kultūrā viengadīgs, savvaļā daudzgadīgs, veido pazemes bumbuļus. Kartupeļiem dzimtene ir Dienvidamerika, kur kultūrā un savvaļā sastopamas daudzas Solanum ģints sugas. Eiropā kartupeļi parādījās 1565. gadā Spānijā, kur no Dienvidamerikas tos ieveda spāņu kolonizatori. No Spānijas tie izplatījās visās pārējās zemēs. Latvijas teritorijā pirmoreiz ievesti 1673. gadā no Hamburgas. Sākot ar 1850. gadu, kartupeļus audzēja jau lielākās platībās.
1.1. Tautsaimnieciskā nozīme. Kartupeļi ir viena no visvērtīgākajām un visvairāk izplatītajām lauksaimniecības kultūrām. Kartupeļi ir nepieciešami cilvēku uzturā, tāpēc tos sauc par otro maizi. No kartupeļiem var izgatavot vairākus 100 ēdienu. Cilvēku uzturā 100g kartupeļi vidēji dod 70-85 kal. Viena cilvēka uzturam gadā vajadzīgs ap 100-130 kg kartupeļu. Skaitļi liecina, ka kartupeļus mēs apēdam divreiz vairāk nekā maizi. Turklāt pēdējos gados kartupeļu patēriņš pieaug. Tātad līdzās piena produktiem kartupelis lielākajai daļai no mums ir ikdienas ēdienkartes līderis.
Lauksaimniecības dzīvniekiem dod svaigus, sutinātus un skābētus kartupeļus. Svaigus kartupeļus vislabāk izmanto govis un aitas. Slaucamām govīm dod līdz 20-25 kg, grūsnām, cietstāvošam govīm- 8-15, nobarojamām govīm- 30, darba zirgiem- 6, aitām- 1-2 kg diennaktī.…