-
Kartupeļi un to ēdieni
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Kartupeļu raksturojums | 4 |
2. | Kartupeļu prečziniskais raksturojums | 6 |
3. | Kartupeļu ēdienu sadalījums | 7 |
3.1. | Kartupeļu ēdieni | 8 |
4. | Izejvielu pirmapstrādes paņēmieni | 13 |
5. | Kartupeļu zudumi un to izmatošana | 15 |
6. | Siltumapstrādes nozīme | 16 |
6.1. | Siltumapstrādes paņēmieni | 18 |
6.1.1. | Pamatpaņēmieni | 18 |
6.1.2. | Kombinētie termiskās apstrādes paņēmieni | 20 |
7. | Temperatūras termometrs | 20 |
8. | Uzturvielu izmainas siltumapstrādes procesā | 21 |
9. | Tehnoloģiskā karte | 22 |
10. | Ēdienu pasniegšanas raksturojums | 23 |
10.1. | Ēdienu uzglabāšana pirms pasniegšanas un ēdienu pasniegšana | 23 |
10.2. | Mērces | 24 |
10.3. | Trauki | 24 |
10.4. | Ēdienu kvalitātes prasības, uzglabāšana | 25 |
11. | Kopsavilkums | 27 |
12. | Izmatotā literatūra | 28 |
Pielikums | 29 |
Kartupeļiem ir īpaša vieta dārzeņu vidū. Kartupeļi izceļas ar lielu ogļhidrātu saturu - tajos vidēji ir 18% cietes, tādēļ arī 100 gramos kartupeļu ir ap 70 kkal, kas ir ievērojami vairāk nekā citiem dārzeņiem un tādēļ kartupeļi ir patstāvīgs pārtikas produkts, kurus var uzturā izmantot kā pamatēdienu. Šīs īpašības dēļ kartupelis var aizvietot maizi. Kaloriju daudzums kartupeļos ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā pārējos dārzeņos.
No cilvēkā nepieciešamajām 20 olbaltumvielām kartupeļos ir 14 un tas ir vairāk nekā citos kultūraugos. Olbaltumvielas kartupeļos ir 54,7% no kopējā slāpekļvielu daudzuma, kas bumbuļos svārstās 1,5-2,2% robežās. Jāpiebilst, ka kartupeļu olbaltumvielas ir bioloģiski ļoti augstvērtīgas, jo to izmantojamība pārsniedz 90 procentus. Tauku kartupeļos nav daudz, bet tie ir ļoti vērtīgi, jo tie satur apmēram 90% nepiesātināto taukskābju, kuras organismam ir ļoti nepieciešamas. Tie ir arī ievērojams vitamīnu un minerālvielu avots.
Kartupeļus izmanto ļoti daudzu produktu ražošanai: izgatavo čipsus, kartupeļu salmiņus, krekerus, frī pusfabrikātus, kartupeļu biezputras, miltus, cieti, sīrupu, saldētus kartupeļus. Tos izmanto arī parfimērijas un līmes rūpniecībā.
Kartupeļi ir izejviela rūpniecībai. Prakse liecina, ka, pārstrādājot vienu tonnu kartupeļu ar cietes daudzumu 17,5%, iespējams iegūt 170 kg cietes vai tikpat daudz sīrupa, 160 kg dekstrīna vai 80 kg glikozes, 112 l spirta vai 55 kg šķidrās ogļskābes. Ciete savukārt izmantojama gan ēdienu gatavošanā, gan pārtikas, parfimērijas un līmes rūpniecībā, bet spirts – farmacētiskā, parfimērijas un dzērienu rūpniecībā.
Kartupeļiem piemīt dziednieciskas īpašības. Kopš tā laika, kad Eiropā sāka plašāk audzēt kartupeļus, vairs neatkārtojās cingas epidēmijas, kuras agrāk prasīja daudz cilvēku dzīvību. Ar gremošanas orgānu normālai darbībai nepieciešamajām šķiedrvielām jeb balastvielām vismaz 15% apjomā mūs nodrošina kartupeļi, turklāt puse no šīm šķiedrvielām ir šķīstošas un tālab nenodara ļaunu zarnām pat tad, ja tās ir sakairinātas. Šķīstošās šķiedrvielas palīdz uzturēt veselīgu holesterīna daudzumu asinīs, kā arī noder aterosklerozes un hipertonijas profilaksei. Tām ir svarīga loma resnās zarnas vēža novēršanā. Kartupeļu sulu izmanto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūlas ārstēšanai. Kartupeļos nav pārāk daudz dzelzs, taču tā tiek labi absorbēta, tādēļ uzlabo arī asins sastāvu.…
Kartupeļi ir nakteņu dzimtas lakstaugs; kultūrā viengadīgs, savvaļā daudzgadīgs, veido pazemes bumbuļus. Kartupeļu dzimtene ir Dienvidamerika. Eiropā kartupeļi parādījās 1565. gadā Spānijā, kur no Dienvidamerikas tos ieveda spāņu kolonizatori. Vēlāk no Spānijas tie izplatījās pa visu Eiropu un pasauli. Mūsdienās ik gadu tiek izaudzētas aptuveni 300 miljoni tonnas kartupeļu. Latvijas teritorijā pirmoreiz ievesti 1673. gadā no Hamburgas. Sākot ar 1850. gadu, kartupeļus audzēja jau lielākās platībās. Kartupeļus audzē 130 valstīs, kurās dzīvo 75 % no planētas iedzīvotājiem. Kartupeļi pēc kviešiem, kukurūzas, rīsiem un miežiem ir kā piektais nozīmīgākais kaloriju avots mūsdienu cilvēkam. Pasaulē vadošās kartupeļu audzētāju valstis ir Krievija, Ķīna, Polija, ASV un Indija. Kartupeļu audzēšanu Latvijā var iedalīt četros posmos. Pirmais – līdz 1765. gadam, kad sakņu dārzos tos audzēja tikai atsevišķi muižnieki – retu sugu mīļotāji.
- Kartupeļi un to ēdieni
-
Uzturs un tā loma cilvēka vielmaiņā
Referāts14 Pārtikas tehnoloģija, kulinārija, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
-
Vitamīnu loma racionālā uzturā
Referāts3 Pārtikas tehnoloģija, kulinārija, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vitamīnu loma racionālā uzturā
Referāts vidusskolai3
Novērtēts! -
Uzturs un tā loma cilvēka vielmaiņā
Referāts vidusskolai14
-
Ēdiena gatavošana
Referāts vidusskolai6
-
Trīspadsmit diētas dažādām gaumēm
Referāts vidusskolai8
-
Uzturs un uzturvielas
Referāts vidusskolai5