Ievads.
Sabiedrība ir kā sarežģīts funkcionējošs un patstāvīgs organisms, kurā ir savi likumi, procesi un likumsakarības. Taču kā jebkurā organismā, tā arī sabiedrībā notiek novirzes no normas. Karš ir tieši tāda novirze, kas izraisa sabiedrības ierastajā funkcionēšanā nobīdes un bieži vien arī paralīzi.
Pētot cilvēces un pasaules vēsturi, mēs redzam, ka karš ir tik pat sena parādība kā pati cilvēce. Jau aizvēsturē cilvēki izmantoja karu kā savu pretrunu un domstarpību atrisinātāju. Daudzos avotos ir rakstīts, ka pēdējos 5,5 tūkst. gados notika ap 14,5 tūkst. lielu un mazu karu, kuru gaitā gāja bojā, nomira no epidēmijām un bada vairāk kā 3,6 miljardi cilvēku un visā šī garā laika posmā grūti saskaitīt kaut 300 brīvus no sadursmēm gadus. Pie tam karu skaits laika gaitā nevis samazinās, bet pat vēl vairāk pieaug.
Karš ir ne tikai sarežģīta sociāla, bet arī ārkārtīgi neparasta morāla parādība , tomēr sabiedrības attieksme pret karu nav vienprātīga. Daži to kategoriski noraida, piemēram, E.Hemingvejs: „ Karš ir noziegums. Pajautājiet ikvienam kājniekam un pavaicājiet mirušajam”, taču pilnīgs pretstats ir Randolfa Bērna viedoklis: „Karš ir valsts veselības stāvoklis” .Viedokļu plurālisms sašķeļ sabiedrību uz vairākām frontēm. Visus zinātniekus, vēsturniekus, antropologus, sociologus, vienmēr ir interesējis karš, tā rašanās iemesli, tipoloģija, ietekme uz sabiedrību utt.
Savā referātā gribu izprast un koncentrēti parādīt visas iespējamās ziņas par karu – tā cēloņiem, veidiem, vēsturi un, protams, vislielāko uzmanību pievērsīšu kara ietekmei uz indivīdu un sabiedrību kopumā
Kara definīcija
Jēdzienu karš ir dzirdējis ikkatrs cilvēks, bet kā tas tiek skaidrots no zinātniska skatu punkta nav katram zināms. Tātad gribu piedāvāt jums dažus zinātnieku skaidrojumus par šo definīciju:
1. Karš – organizēta bruņota cīņa starp valstīm(valstu grupām), klasēm vai nācijām(tautām). Kara ģenēze ieiet dziļi pirmšķiru cilvēces vēsturē. Taču tikai līdz ar antagonistisku klašu, valstu un politikas rašanos karš iegūst sabiedriski-politisku saturu, „dzemdē” allaž darbojošos institūtus(armija) un iegūst attīstītas formas. Karš ir faktors, kas radikāli pasliktina iedzīvotāju stāvokli, traucē cilvēku un sociālo problēmu atrisināšanu.
2. Karš – vardarbīga cīņa starp valstīm vai vienas valsts tautām vai politiskiem grupējumiem, civilizētajā sabiedrībā īpaši smags ārkārtējs stāvoklis, kad cilvēku masveida nonāvēšana ir ne vien atļauta, bet kļūst par uzdevumu. Karotāju mērķis ir ne vien panākt, lai pretinieks vairs nespētu aizstāvēties un tāpēc savas izdzīvošanas vārdā pieņemtu uzvarētāja piedāvātās turpmākās rīcības noteikumus. Karošana ir iekšpolitikas un ārpolitikas turpināšana ar specifiskiem vardarbīgiem līdzekļiem.
3. Karš – konfrontācija starp divām vai vairākām autonomām grupām, kas izraisa sankcionētas, organizētas un laikietilpīgas karadarbības, kurās piedalās visa grupa vai, kas notiek visbiežāk, tās daļa, ar mērķi uzlabot savu materiālo, sociālo, politisko, psiholoģisko stāvokli, vai arī kopējas izredzes uz izdzīvošanu.
Kā redzam, definīcijas skaidrojumos ir atšķirīgas nianses, tomēr kopīgs ir tas, ka karu raksturo kā vardarbīgu darbību, kas kopumā turpina politiskas domstarpības, tomēr galvenokārt tas nes sev līdzi postu un nāvi.
Kara vēsture
Pēc daudzu antīkā laika un viduslaiku zinātnieku un domātāju uzskatiem, pirmatnējie laiki bija vienīgais vēstures miera periods, bet pirmatnējais cilvēks bija ļoti miermīlīga būtne, kurai nebija nekādas tieksmes uz agresiju un kareivīgumu.
…
