Secinājumi un pieņēmumi
Mūsdienu pasaulē miers zināmā mērā tiek uztverts par pašsaprotamu sabiedrības stāvokli, kuru kā mums sākotnēji varētu likties, nekas nevar izjaukt. Taču neskatoties uz to, pasaulē izceļas un ar dažādu intensitāti norisinās kari, organizētai vardarbībai ir pastāvīgs raksturs. Daži no tiem ilgst jau vairākos gadus desmitus, citi noslēdzas ar vienas vai otras bruņotā konfliktā iesaistītās puses militāru uzvaru, abpusēju pamieru vai miera līgumu noslēgšanu. Taču neatkarīgi no karu rezultāta politiski, tie vienmēr atnest ciešanas un postu. Vēsturnieki un politiķi, bruņoto konfliktu dalībnieki un karu teorētisko aspektu pētnieki velta daudz laika, lai izskaidroto karu izcelšanos, pētītu sekas un cēloņus, skaidrotu sabiedrībai nepieciešamību tos atbalstīt vai noliegt. Taču nav iespējams uzskatīt, ka ir bijuši daudz sekmīgu mēģinājumi karus novērst. Kara neizbēgamība un novēršamība no vienas puses, to neiespējamība un nesavietojamība ar sabiedrības interesēm no otras puses, ir bijuši dažādu pētījumu un diskusiju centrālā tēmā.
Arī darba “Karš – būtība un loma sabiedrības dzīvē” ietvaros ir secināms, ka starp dažādu socioloģijas teoriju un pieeju pētnieku redzējumiem par organizētās vardarbības un karu nozīmi sabiedrības veidošanās, pastāvēšanas un attīstības procesos, to ietekmi, nav vienotas nostājas. Atzīstams, ka karš klasisko socioloģijas teoriju kontekstā ir drīzāk skatīts bez empīriska materiāla, izvirzot idejas par gan par to, ka konflikts ir neatņemama sabiedrības attīstības sastāvdaļa, gan arī noraidot konflikta un organizētas vardarbības nepieciešamību sabiedrības pastāvēšanā. Drīzāk ir secināms, ka karš no morālā un ciešanu aspekta nav pieņemams, taču tas var būt par nosacītu virzītājspēku sabiedrības attīstībā, tajā skaitā tieši tā radītā posta un ciešanu apziņa varētu kalpot par pamatu un argumentu nepieļaut tā atkārtoto izcelšanos. Vienlaicīgi nav pieļaujama vieglprātība nenovērtēt drošības un aizsardzības nozīmīgumu sabiedrības dzīvē un šādām vajadzībām ir uzturami attiecīgie sociālie institūti jeb organizācijas, kuras jebkurā laikā ir gatavas aizstāvēt sabiedrību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem jeb nepieciešamības gadījumā iesaistīties bruņotos konfliktos un karos.
…
