Termins karma ir ļoti sens. Karma tulkojumā no sanskrita nozīmē „darbība”. Tātad cilvēki jau senatnē saprata, ka tieši cilvēku rīcība, tātad darbība, nosaka viņu pagātni, tagadni un nākotni. Tie ir grēki, ko cilvēks izdara savas dzīves laikā. To sauc par sapelnīto karmu. Karma- ir sistēma, pēc kuras cilvēka dvēsele tiek audzināta saskaņā ar Augstāko spēku noteiktām uzvedības normām.
Tā būtībā ir „ kliņģera un pātagas” audzināšanas metode. Ja cilvēks uzvedas pareizi, ieņemot spēlmaņa pozīciju, tad iegūst spēju izmēģināt visu, ko vien vēlas. Audzināšanas rezultātā dvēsele tiks pacelta Smalkās pasaules augšējā stāvā apskaidrības pakāpē. Tas ir tā sauktais zelta vidusceļš.
Karmiskā problēma- cilvēka un apkārtējās pasaules mijiedarbības stāvoklis, kura laikā cilvēks pārkāpis galveno karmisko prasību un nonācis audzinošā ietekmē vai nepilda karmisko uzdevumu.
Karmiskais uzdevums- viens no daudziem uzdevumiem, kas cilvēkam jāpilda tagadējās reinkarnācijas gaitā.
Karmiskais mezgls- situācija, kad viens cilvēks vai vairāki ir neapmierināti ar dzīvi, bet nav spējīgi neko mainīt.
Karmas ietekme uz cilvēku dzīvi.
Attīstības procesā cilvēka dvēselei ir jāatrisina vairāki karmiski uzdevumi.
Cilvēki parasti idealizē:
1.Materiālās vērtības: ķermenis, veselība, skaistums, sekss, nauda, materiālie labumi, darbs, ģimene, bērni, aizraušanās.
2.Garīgās vērtības: morāles normas, ideāli, godīgums, principi, mīlestība uz cilvēkiem, tikumība, spējas, attīstība, intelekts, slava, gods, vara, ticība, karjera, uzticība.
3.Kļūdaina pārliecība: lepnība, apkārtējās pasaules kontrole, greizsirdība, cilvēku nosodīšana, nicināšana, apvainošanās uz dzīvi, likteni.
Cilvēks ierodas uz Zemes, lai mīlētu Dievu. Ja cilvēks kaut ko pasaulīgu paceļ pāri mīlestībai uz Dievu, seko karmiskais sods. Tādu situāciju sauc par absolutizāciju jeb idealizāciju. Idealizēt nozīmē piešķirt pārlieku lielu nozīmi.
…
