Karls Gustavs Jungs dzimis Šveice, Kesvila pie Bodenezera, evaņģēliski reformētās baznīcas mācītāja ģimenē. Tēvam ir teologa un filologa izglītība. Mātes ģimenē varākās paaudzēs vīrieši ir bijuši mācītāji. Vectēvs — arī vārdā Karls Gustavs — ir bijis ārsts. Zēna gados K. Jungs ir kluss, sevī noslēgts, īpaši nemeklē draudzību ar vienaudžiem, daudz vientulībā klejo pa skaistajiem parkiem, gremdējoties pārdomās un sapņos. Intelektuālajā attīstībā ir krietni vien pārāks par saviem vienaudžiem. K. Jungs ir intravertas ievirzes tips, ļoti jūtīgs. pusaudža gados smagi pārdzīvo netaisnīgumu no skolotāja puses — skolotājs nespēj noticēt, ka tik augstas kvalitātes sacerējumu angļu valodā uzrakstījis Jungs pats, un kaunina viņu par negodīgumu. Pusaudzis nomierinās tikai vientulīgajās pastaigās, kuru laikā atklāj savu "iekšējo pasauli" un milzīgo iekšējo spēku potences sevī Viņš daudz prāto par cilvēka būtību un sūtību, tā iekšējo un ārējo dzīvi, pakāpeniski piešķirot iekšējai dzīvei galveno lomu.
Jaunībā K. Jungs sapņo par arheologa profesiju. Šīs specializācijas Bāzeles universitātē nav, tāpēc Jungs izvēlas medicīnu, kaut arī visu mūžu saglabā interesi par vēsturi. Universitātē K. Jungs pārdzīvo zināmas grūtības, izvēloties tālāko specializāciju.
Pēc universitātes beigšanas viņš dodas uz Cīrihi — Burghelcli dziedinātavu, kuru vada Eižens Bleilers (1857-1939) K. Jungs novērtē Bāzeles universitāti kā augsta garīguma skolu, kura sniedz plašu kultūrvēsturisku un filozofisku dzīves skatījumu.
Jau studiju gados K. Jungs aizraujas ar tolaik populāro okultismu (pārdabisku, ar viņpasauli saistītu fenomenu izpēti), piedalās spiritisma seansos un iepazīstas ar astroloģisko un parapsiholoģisko literatūru
…