Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas Civillikums

Secinājumi
Ulmaņa apvērsums vai arī to sauc 1934. gada 15. maija apvērsums bija pret konstitucionāla valsts varas sagrābšana Latvijā. Naktī no 1934. gada 15. maija uz 16. maiju, veica Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar armijas un aizsargu palīdzību, nodibinot autoritāru režīmu, kas pastāvēja līdz PSRS karaspēka ienākšanai 1940. gada 17. jūnijā.
Valsts apvērsuma sagatavošanu veica aizsargu priekšnieks Alfrēds Bērziņš, kurš iesaistīja apvērsuma sagatavošanā policijas un armijas vadītājus.
Naktī no 1934. gada 15. uz 16. maiju policija visā Latvijā ieņēma svarīgākās valsts iestādes un mājas, kur dzīvo politiķi. 16. maija rītā tika izziņots kara stāvoklis.
Valsts apvērsums notika bez asinsizliešanas. Vienīgo šāvienu apvērsuma laikā izdarīja sociāldemokrāts Bruno Kalniņš, kurš apcietināšanas brīdī mājās ar revolveri izšāva griestos.
Apvērsuma naktī tika apcietināti 32 Saeimas deputāti.
Kara stāvoklis Latvijā ilga 1371 dienu no 1934. gada 15. maija līdz 1938. gada 15. februārim. Kara stāvokli regulāri pagarināja uz 6 mēnešiem.
Pēc Latvijas okupācijas Kārlis Ulmanis bija spiests apstiprināt PSRS izveidoto valdību un 21. jūlijā atteikties no Valsts prezidenta amata.
1940. gada 22. jūlijā Kārlis Ulmani apcietināja un deportēja uz PSRS. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Kārlis Ulmani 1941. gada 4. jūlijā ieslodzīja cietumā un 1941. gada 17. jūlijā izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā. Vēlāk Kārļa Ulmaņa veselības stāvoklis pasliktinājās un viņš nomira Krasnovodskas cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī.
Latvijas Republikas Civillikums ir Latvijas civilkodekss, kas ir uzbūvēts pēc pandektu sistēmas: tas sastāv no ievada, ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesību daļām.
…