Es izvēlējos rakstīt referātu par Kārli Mīlenbahu, jo viņš ir pirmais latviešu valodnieks, kurš zinātnisku valodas izpēti uzskatīja par savas dzīves pamatuzdevumu. K.Mīlenbahs visu dzīvi strādāja par skolotāju, bet paralēli pievērsās latviešu valodniecības problēmām, jo latviešu valoda tolaik vēl bija nenoteikta, bez saviem vienotiem gramatikas likumiem. Viņš kopā ar J.Endzelīnu izstrādāja latviešu valodas ortogrāfiju, sarakstīja latviešu valodas vārdnīcu, kas ir viņa svarīgākie veikumi.
Mana referāta mērķis ir izpētīt valodnieka dzīvi, personības iezīmes, paveikto latviešu valodas attīstībā, sarakstītos sacerējumus par valodu.Kārlis Mīlenbahs piedzima 1853.gada 18.janvārī Līgasciema Šķūtēs. Kārļa vecāki bija mežstrādnieks Matīss Mīlenbahs un Katrīne Neimane. Kārlis bija vecākais dēls sešu bērnu ģimenē. Viņam bija divi brāļi, Jānis, Fricis, un trīs māsas, Lība, Grieta, Marija.
Kārlis mācības uzsāka Kandavas pagastskolā. Pēc tam Kārli sūtīja mācīties Tukuma apriņķa skolā, kur viņš guva vajadzīgās zināšanas, lai vēlāk kļūtu par mežkungu. Tomēr zēnu vairāk interesēja literatūra, valodas un vēsture, tāpēc viņš 1871.gadā iestājās Jelgavas ģimnāzijā. It īpaši viņam padevās klasiskās valodas. Kārlis pat saņēma medaļu par darbu latīņu valodā ,,Viesmīlības likumi Homēra darbos’’. Ģimnāziju K.Mīlenbahs beidza 1875.gadā. …