Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:725844
 
Vērtējums:
Publicēts: 04.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  KĀRĻA MARKSA BIOGRĀFIJA    4
2.  SOCIĀLĀS ATSVEŠINĀTĪBAS KONCEPCIJA KAPITĀLISTISKAJĀ SABIEDRĪBĀ    6
3.  SOCIĀLĀ APZIŅA UN IDEOLOĢIJA    8
4.  K. MARKSA METODOLOĢIJA SOCIĀLO ZINĀTŅU IZSTRĀDĒ    10
5.  FAKTORI, KAS NOSAKA SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBU    13
5.1.  SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBAS PERIODIZĀCIJA    13
5.2.  SABIEDRISKI EKONOMISKĀS FORMĀCIJAS ANALĪZE    14
6.  SOCIĀLĀ REVOLŪCIJA KĀ VĒSTURES DZINĒJSPĒKS    16
7.  KĀRĻA MARKSA EKONOMISKĀ TEORIJA    17
8.  PARTIJAS NODIBINĀŠANĀS    19
9.  MARKSA IDEJAS TURPINĀTĀJAS    20
  SECINĀJUMI    21
  LITERATŪRAS SARAKSTS    22
Darba fragmentsAizvērt

1. KĀRĻA MARKSA BIOGRĀFIJA
Markss Kārlis (1818 – 1883) – viens no modernās socioloģijas pamatlicējiem, marksisma mācības izveidotājs ( kopā ar F. Engelsu). Ievērojams ar saviem pētījumiem ekonomikā. Marksa uzskati jo sevišķi izplatījās pēc viņa nāves. Vēl pagājušā gadsimta 80 gados gandrīz puse no pasaules iedzīvotājiem dzīvoja valstīs, kuru režīmi sevi dēvēja par marksistiskiem.
Pats Markss savu koncepciju raksturoja kā materiālistisku vēstures izpratni un uzsvēra, ka cilvēces vēstures un kultūras pamatā ir ražošana. Darbs, pēc Marksa domām, vienlaikus ir arī cilvēka pašradīšanas instruments. Viņš bija pārliecināts, ka politiskās, filozofiskās, reliģiskās u.c. idejas ir sekundāras, materiālās ražošanas producētas. Vēsture nav nejaušību rezultāts, tāpat tā nav pārdabisku spēku vai izcilu personību darbības produkts.
Pēc Marksa domām, vēsturi veido cilvēciskā darbība, un tā ir pakļauta noteiktiem likumiem. Markss bija pārliecināts, ka sabiedriskajā ražošanā cilvēki stājas noteiktās, no viņu gribas neatkarīgās attiecībās – ražošanas attiecībās, kas atbilst noteiktam materiālo ražošanas spēku attīstības līmenim. Šo sabiedrisko attiecību kopums veido sabiedrības ekonomisko struktūru, reālo bāzi, uz kuras balstās juridiskā un politiskā virsbūve ar noteiktām sabiedriskās apziņas formām. Materiālais ražošanas veids, pēc Marksa domām, nosaka sociālās, politiskās un garīgās dzīves procesus. Nevis cilvēku apziņa nosaka viņu esamību, bet gan sabiedriskā esamība determinē viņu apziņu.
Pēc Marksa domām, kapitālistiskās sistēmas izpratne atrodama faktā, ka apmaiņa starp kapitālu un darbu nav līdzvērtīga, t.i., kapitālists ekspluatē strādniekus, un tie ir spiesti strādāt vairāk kā nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvi (uzturu, apģērbu un mājokli sev un ģimenei). Markss bija pārliecināts, ka kapitālistu peļņai ir tendence samazināties, jo konkurence spiež cilvēka darbu apmainīt ar mašinizēto darbu, kas ir lētāks un tādējādi rada lielāku virsvērtību. Līdz ar to pastiprinātas ekspluatācijas rezultātā strādnieku ienākumi samazinās, bet konkurence nepārtraukti draud ar bezdarbu. Markss secināja, ka visbeidzot ražošanas līdzekļu centralizācija sasniedz tādu punktu, kas vairs nav savienojams ar kapitālismu, un rezultātā kļūst iespējama sociālistiska revolūcija, kurā ļoti būtisks ir politiskais aspekts, jo valsts ir galvenais kapitālistiskās sabiedrības institūts.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties