Kārlis Marija Vēbers ir dzimis 1786. gada 18. decembrī Vācijas pilsētā Eitenā. Tēvs bija kaislīgs teātra un mūzikas mīļotājs, māte strādāja par profesionālu dziedātāju. Ar nelielu trupu, kas sastāvēja galvenokārt no ģimenes locekļiem, Vēbera Tēvs braukāja pa dažādām Vācijas pilsētām un pilsētiņām. Komponists jau bērnībā pierada pie ceļojošu mākslinieku tikumiem, dzīves apstākļiem, taču izglītību šie braucieni kavēja.
Kādu laiku Vēbers apguva klavierspēli, 1798. gadā, uzturoties Zalcburgā, viņš kļūst par Mihaila Haidna (Jozefa Haidna brāļa) skolnieku teorijā un kompozīcijā. Skolotāja vadībā komponētās fugetes (miniatūras fūgas) ar tēva gādību tika publicētas un izraisīja labvēīgu kritiku.
14 gadu vecumā tika uzrakstīta pirmā opera „Mīlas un ienaida spēks”, taču tā nav saglabājusies. Jau šajos gados Vēbers bija arī labs dziesminieks un izpildītājs.
17 gadu vecumā K. M. Vēbers jau bija profesionāls piansists, komponists, dziedāja un spēlēja ģitāru. Jaunībā komponistam tuva bija arī gleznošana – viņš zīmēja miniatūras.
18 gadu vecumā, strādādams par operu kapellmeistaru Berslavas operteātri, viņš gūst pirmo vērtīgo pieredzi. Vēbers atjaunoja operas repertuāru, papildināja orķestri un kori, ieviesa virkni jauninājumu tā vadīšanā un organizēšanā. Laikam neatbilstošās aktivitātes dēļ viņu piespieda atkāpties no amata. Tad komponists palika bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Trūkuma dēļ viņš bija spiests mainīt dzīvesvietu. Dažādās pilsētās strādāja par diriģentu, mūzikas mājskolotāju, pianistu, īsu laiku strādāja arī pie Virtenbergas hercoga Eugena Silaizijā.
Vēlāk seko trauksmaini gadi Štutgartē, kur no 1807. gada vasaras viņš ieņem hercoga Ludviga sekretāra posteni. Vēbera dienests neatbilda viņa īstajām interesēm, jo muzikālā darbība aprobežojās ar hercoga bērnu mācīšanu, ko viņš uzņēmās brīvprātīgi.
Sekretāra darbs viņu ievelk naudas afērās, un komponists kļuva par galma mahināciju upuri, kā dēļ viņu arestē un vēlāk kopā ar tēvu izraida no Virtembergas.
1810. gadā Vēbers izvirzās par vienu no labākajiem un progresīvākajiem sabiedriskajiem darbiniekiem un atkal pilnībā nododas mākslai, uzskatīdams sevi par nobiedušu mākslinieku. Ar lieliem panākumiem viņš piedalās dažādos koncertos Manheimā un Heidlbergā. Šajā gadā viņš nonāk Darmštatē, kur atkal sastop savu skolotāju Fogleru, pie kura jau bija mācījies. Foglers bija viens no pirmajiem tautas melodiju vācējiem, kas iespējams, arī pamudināja Vēberu pievērsties nacionālaijai mākslai un piedalīties melodiju vākšanā. Vēbers izmanto lozungu „Mākslinieka darbības lauks ir visa pasaule”.
…
