Kārlis Ulmanis bija viena no zināmākajām un nozīmīgākajām personībām Latvijas vēsturē. Cilvēks, kura devums Latvijai un latviešiem vērtēts ļoti dažādi – gan labā, gan sliktā nozīmē.
Ulmanim var pārmest, ka viņš būdams labs agronoms aizrāvās ar Latvijas saimnieciskās dzīves celšanu, bet nepietiekami rūpējās par valsts aizsardzības spēju nostiprināšanu. Viņš pārlieku paļāvās uz Tautu savienību un starpvalstu līgumiem.
Ulmanis bija pirmais redzamais latviešu darbinieks, kas guvis labu, amerikānisku izglītību. Viņš bija kompetents ne tikai izvēlētajā specialitātē, bet arī ar pietiekami plašu vispārējo redzesloku un Rietumu demokrātisko vērtību izpratni. Atšķirībā no vairākuma latviešu politiķu Ulmanis nebija jurists, bet gan agronoms un ekonomists, tāpēc bieži vien ignorēja juridisko pusi, arī izdarot valsts apvērsumu 1934. gada 15. maijā.
Ulmanis bijis ļoti enerģisks ar neizsīkstošu enerģiju un optimismu, ar dzīvu un aktīvu sirsnību, mazliet paviršs. Viņš rīkojies vienpersoniski, vienmēr visu vēlējies uzņemties pats, kas varētu būt iemesls apvēsuma izdarīšanai.
Lai gan 1934.gada Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums neapšaubāmi bija antikonstitucionāls. Tas likvidēja valstī demokrātiju un izsludināja karastāvokli. Tomēr šajā laikā Ulmanis izdarīja neiespējamo – nodibināja aktīvu ārējās tirdzniecības politiku; ievadīja zemes bagātību pētīšanu un izmantošanu un saimnieciskās dzīves racionalizāciju. Izdeva jaunus rūpniecības un amatniecības likumus, sekmēja nacionālu uzņēmumu dibināšanu tirdzniecībā un rūpniecībā, kur līdz tam ražošana atradās minoritāšu rokās. Jaundibinātās akciju sabiedrības paredzēja nodot latviešu rokās. Jo sevišķi sekmēja celtniecību uz laukiem un pilsētām.
Kārlis Ulmanis dzimis 1877.gada 4. septembrī Bērzes pagasta Udzes Pikšās. Pirmo izglītību viņš ir ieguvis Bērzes pagastskolā, pēc tam mācījies Aleksandra pilsētas skolā Jelgavā, vēlāk – reālskolā, kuru beidza 1896. gadā. 1897. gadā viņš pabeidza piensaimniecības kursus Austrumprūsijā. 1902. gadā Ulmanis iestājās Cīrihes Politehniskajā institūta Lauksaimniecības fakultātē, bet 1903. gadā studijas turpināja Leipcigas Lauksaimniecības institūtā, kuru beidza 1905. gadā ar agronoma grādu. Sabiedrisko darbu viņš sāka 1899. gadā, iestājoties par lauksaimniecības un piensaimniecības izveidošanu Latvijā.…