Kārļa Ulmaņa režīms un tā autoritārā ideoloģija balstījās uz trim pamatvērtībām: uz “atjaunoto latviešu valsti”, tātad - 15. maija valsti, uz vienoto latviešu tautu un uz tautas vadoni K. Ulmani. No šejienes izrietēja arī ideoloģiskās propagandas pamatuzdevumi: 1) pamatot 1934. gada 15. maija apvērsuma nepieciešamību un nenovēršamību; 2) audzināt iedzīvotājus nacionālisma un vienības garā; 3) pamatot un propogandēt autoritāro režīmu un vadonības principu; 4) mobilizēt un saliedēt visus valsts iedzīvotājus jaunās Latvijas celtniecībai.
Ulmaņa režīma autoritārajai ideoloģijai bija vairāki avoti. Vispirms - īpašā latviešu apziņa, latviešu zemnieku ģimenes patriarhālās tradīcijas un folkloras mantojums. Nozīmīgu avotu grupu veido 19. gadsimta nacionālās atmodas rakstnieku un publicistu, 20. gadsimta pirmo divu gadu desmitu valstvīru, žurnālistu un dzejnieku paustās idejas. Trešā avotu grupa ir latviešu nacionālisma paudēju, zemniecības ideologu un autoritārisma teorētiķu Edvarta Virzas, Ernesta Blanka, Kārļa Dišlera u.c. darbi.
15. maija Latvijā iedibinātās politiskās sistēmas pamatā bija vadonības princips, K. Ulmanis sevi dēvēja “par tautas un valsts varas pilnvarinieku” vai vienkārši par Vadoni. Viņš varēja balstīties uz armiju, aizsargiem, zemniecību un to latviešu inteliģences daļu, kas bija cieši saistīta ar laukiem. Autoritārā režīma pastāvēšanā un nostiprināšanā bija ieinteresēti arī valsts sektorā nodarbinātie ierēdņi, kuru skaits 20. gados visai strauji pieauga. Viņiem K. Ulmaņa diktatūra bija personiskās turības un labklājības avots. Viņi aktīvi līdzdarbojās varas realizēšanā un valsts pārvaldīšanā.
Nevienam par savu dzīvību Ulmaņa laikā nebija jābaidās, taču vārda un preses brīvības, kā mēs to saprotam šodien, nebija. Ja Ulmanis sev saskatījas apvainojumu, vainīgais dažreiz pazaudēja darbu. Šodien tāds personības kults, kāds tika radīts ap vadoņiem, ir grūti saprotams un pieņemams. Ap K. Ulmani bija savākti pakalpīgi cilvēki, kas veidoja vadonības kultu, rakstīja slavas rakstus un dziedāja slavas dziesmas. Viņam pašam sevi nebija ne jāslavē, ne jāreklamē. Kā teicis ir izglītības ministrs, prof. J. Auškāps: “Vadonis atrod un parāda ceļu tautas gribai”.
…
