Kārļa Ulmaņa 1934.gada 15.maija apvērsums

K.Ulmaņa rīcību 15.maijā bez ierunām vēlāk trimdā atbalstīja un attaisnoja daudzi politiskie, kultūras darbinieki un apvērsuma laikabiedri, minot līdzīgus cēloņus notikušajam. Kā viens no laikabiedriem arī Jūlijs Druva savās atmiņās trafareti atkārto autorfareti atkārto autoritārā režīma propogandā minēto haosu parlamentārajā valstī, labējo - pērkonkrustiešu, leģionāru- un kreiso- gan labējo, gan kreiso sociāldemokrātu- apvērsuma draudus. Šos faktus viņš pasniedza dramatiskā aprakstā, norādot, ka saspīlējus bijis tik liels, ka draudējis izcelties pilsoņu karš. Savukārt K. Ulmaņa diktatūras vērtējums bija mīkstināts: "Latvijas valsts Satversmes noteiktās sistēmas vietā stājās autoritātes pagaidu režīms." [9;12] Kad īstenībā izsludināja valsts apvērsumu Rīgā un provincē, ir aprakstījusi Dagnija Šleiere:" Atceros 16.maija rītu. Pie namu stūriem bija izlipinātas kādas lapiņas.. (…) Tauta neuzzināja, ka izsludināts karastāvoklis, bet gan, ka ir izsludināts izņēmuma stāvoklis. [4;324]
Pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma izsmeļošāko Latvijas notikumu apskatu un dziļāko vērtējumu piedāvāja "Lietuvas žinios" ievadraksts "Latvijā notika apvērsums. Notika gandrīz tā, kā parasti noris tāda veida notikumi". [10;230] …