Secinājumi.
Viens no galvenajiem secinājumiem par presi kopumā ir, ka apskatītajā laika posmā laikraksti bija ļoti nepastāvīgi, dažiem laikrakstiem izlaidumu skaits pat nepārsniedz vairāk ka 2 numurus. Pēc 1905. gada revolūcijas attīstījas daudz jaunu laikrakstu un žurnālu, to vidū nozīmīgakie bija žurnāls „Svari”, fotomākslas žurnāls „Stari” un literatūras un mākslas žurnāls „Zalktis”. Par ievērojamāko laikrakstu izvirzījās „Dzimtenes Vēstnesis” un 1911. gadā izdotais laikraksts „Jaunākās Ziņas”. Līdz 1917. gadam laikraksti bija efektīvākais komunikācijas līdzeklis starp politisko , sabiedrisko darbinieku, radošās inteleģences grupējumiem un tautu, lielākie no tiem bija Petrogradā izdotā avīze „Baltija” un avīze „Dzimtenes Atbalss”.
Skalbe savā dzīves laikā daudz maina dzīves vietas un tikapt mainīga ir arī viņa līdzdarbība dažādos laikrakstos. Kārlis Skalbe darbojies laikrakstos „Kāvi”, „Stari”, „Rīts”, „Dzimtenes Vēstnesis”, „Rīta Vēstnesis”, „Jaunākās Ziņas, „Latvija”, „Rīta Ziņas”, „Līdums”, „Varavīksne”, „Jaunā Latvija” u.c. Kopumā Skalbes darbs redaktora amatā tiek diezgan daudz kritizēts un viņā netiek atzīts par profesionālu un veiksmīgu redaktoru. Kā redaktors Skalbe darbojies laikrakstos „Kāvi”, „Rīta Vēstnesī” un žurnālā „Varavīksne” un izdevumā „Jaunā Latvija”. …