Kārļa Skalbes pasaku analīze

Ezerieša meita
Stāsts ir par kādu meiteni, kura dzīvo pārticīgā ģimenē. Viņas vecākiem pieder plaši labības lauki un labi iekopti tīrumi, kā arī ābeļdārzi- bagātība. Meitene ir vienīgais bērns ģimenē un tādēļ vecāki nolemj atļaut meitenei nepiedalīties dienas darbos un darīt to, ko viņa pati vēlas. Kamēr pārējās meitas iet darbos un aicina meiteni doties tām līdz, viņa atbild, ka viņa tam nav radīta, jo tai esot pārāk vāji pirkstiņi. Meitene atrod savu aicinājumu un lūdz vecākiem viņai iedalīt kādu mazumiņu no bagātības. Un tad rotājas un pucējas, šķietamā laime, bagātība- piepildījums-, bet tad viņa saprot, ka kaut kas trūkst. Meitene nejūtas apmierināta ar savu skaistumu, sajūt kaut kādu tukšumu sevī. Un atkal kļūst nelaimīga. Māte pamana, ka meita ir gatava precībām, un abi ar tēvu nolemj meklēt tai līgavaini. Tiek pieaicināti dažādi bagāti bāleliņi, bet meitenei neviens no tiem nav gana labs, ļaudis ciemā jau sāk par viņu smīkņāt, ka šī nezkādu bgātu princi gaidot. Bet tad meitene iemīlējas kalpā. Un atguva cerību, atkal rotājas un pucējas un gaidīja, bet neviena nesagaidīja.…