Cilvēks, kas pirmoreiz devis sociālismam un līdz ar to visai strādnieku kustībai zinātnisku pamatu. Kārlis Markss dzimis 1818. gadā Trirā, Vācijā. Viņa tēvs Hershel bija advokāts. Iesākumā viņš studējis tiesības Bonnā un Berlīnē, bet drīz vien pilnīgi nodevās vēstures un filozofijas studēšanai un jau gatavojās 1842. gadā kļūt par filozofijas docentu, kad politiskā kustība, kas radās pēc Fridriha Vilhelma III nāves, novirzīja viņa dzīvi pa citu gultni. Reinas liberālās buržuāzijas vadoņi Ķelnē, Marksam piedaloties, nodibināja „Reinas Avīzi”, un Markss 1842. gada rudenī tikai aicināts uzņemties avīzes vadību. 1843. gadā valdība aizliedza avīzi.
Markss bija apprecējies ar nākošā reakcionārā ministra fon Vestfalena māsu. Viņam bija daudz bērnu. Pārcēlās uz Parīzi un sāka tur izdot kopā ar A. Rugi „Vācu – Franču Gadagrāmatu”. Pēc tam kopā ar F. Engelsu izdeva grāmatu „Svētā ģimene. Pret Bruno Baueru un Ko”.
Nodarbošanās ar politisko ekonomiju un ar lielās franču revolūcijas vēsturi tomēr atstāja Marksam vēl diezgan daudz laika, lai uzbruktu Prūsijas valdībai. Kā rezultātā Marksu izraidīja no Francijas. Markss pārcēlās uz Briseli un 1847. gadā publicēja franču valodā „Filozofijas nabadzību”, kritiku par Prudona „nabadzības filozofiju”, un 1848.gadā „Runu par tirdzniecības brīvību”. Tai pašā laikā viņam izdevās nodibināt Briselē Vācu strādnieku biedrību. Viņš iestājās slepenajā Komunistu savienībā. Visa organizācija tika pārveidota pašos pamatos. Apvienība tika pārvērsta par pirmo Vācijas sociāldemokrātiskās partijas organizāciju. Markss piedalījās „Briseles Vācu Avīzes” veidošanā, kas nesaudzīgi atmaskoja tēvijas policejisko labklājību. Beļģijas valdība Marksu arestēja un izraidīja. Pa to laiku Francijas pagaidu valdība uzaicināja viņu atgriezties Parīzē, un Markss izmantoja šo uzaicinājumu.
Pēc marta revolūcijas Markss pārcēlās uz Ķelni un nodibināja tur „Jauno Reinas avīzi”, kas pastāvēja no 1848. gada 1. jūnija līdz 1849. gada 19. maijam.
Markss atkal devās uz Parīzi, bet jau dažas nedēļas pēc 1849. gada 13. jūnija demonstrācijas Francijas valdība lika viņam izvēlēties – vai nu pārcelties uz dzīvi Bretaņā, vai arī atstāt Franciju. Viņš izvēlējās pēdējo un pārcēlās uz Londonu.
Pēc Komunistu savienības biedru notiesāšanas Ķelnē Markss vairs nenodarbojās ar politisko aģitāciju un desmit gadu nodevās bagāto krājumu pētīšanai un rakstīšanai avīzē „Ņujorkas Tribīnē”. …