Secinājumi
1. Kārlis Markss sabiedrības izpratni veido uz materiālisma pamatiem. Viņaprāt sabiedrība nav reducējama uz indivīdu summu. Sabiedrības pamats nav rodams cilvēku apziņā vai jūtās, bet gan viņu sabiedriskajā esamībā – materiālo labumu ražošanas noteiktajās cilvēku attiecībās ar dabu un citiem ar citu. Darbs un saskare darba procesā radīja sabiedrību.
2. Dialektiskā materiālisma koncepcijas pamatā ir mācība par pasaules materiālo dabu, ka pasaulē ir tikai un vienīgi matērija un tās kustības un pārveidošanās likumi: pretstatu vienotības un cīņas likums, kvalitatīvo izmaiņu transformēšanās kvalitatīvajās izmaiņās likums, nolieguma likums. Raksturīga pārliecība par dabiski vēsturiskiem likumiem, kuri raksturo nepieciešamu pāreju no vienas sabiedriski ekonomiskās formācijas uz citu. Brīvība tiek saistīta ar šo likumu izziņu un sekošanu nepieciešamībai.
3. Dialektiskais materiālisms izstrādā zinātniskā komunisma teorētiskos un metodoloģiskos pamatus, kalpo par svarīgu ideoloģiskās cīņas ieroci, par darbaļaužu komunistiskās audzināšanas un sociālistiskās sabiedrības garīgās kultūras attīstīšanas līdzekli, visnotaļ veicina sociālisma un komunisma celtniecības prakses pilnīgošanu.
4. Marksisms nav radies nomaļus no pasaules civilizācijas attīstības galvenā ceļa. Marksistiskā filozofija ir tiešs visprogrsīvāko pagātnes mācību turpinājums. Kritiski pārstrādājot iepriekšējās filozofiskās domas sasniegumus, dialektiskais materiālisms iekļauj sevī visu vērtīgo, visu, kas nepieciešams un derīgs mūsdienu sarežģītāko uzdevumu risināšanai. Šai nozīme marksisms saglabā un attīsta labākās pagātnes kultūras tradīcijas un sasniegumus, tiecoties saistīt tās ar mūsdienu laikmeta progresīvo sociālistisko kultūru.
…
