Kārļa Marksa devums filosofijai un vēsturei

Ievads

Lai iepazīstinātu ar jēdzienu „filozofija”, var teikt, ka filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar apkārtējo pasauli. Par filozofisku domu uzskata iekšēji nobriedušu pārliecību savienojumā ar argumentiem, kuri radušies filozofiskā diskusijā. Filozofija uzstājas pret dogmām. Tā liek sabiedrībai visu laiku kustēties. Cilvēka domāšana ir identificējošā domāšana. Mēs visu identificējam. Identificēt nozīme pielīdzināt. Lai identificētu kaut ko, mums tas ir jāpielīdzina kaut kam citam.
Filozofiska rakstura jautājumi ir aktuāli visā pasaulē, tādēļ filozofiju ir iespējams iedalīt vairākās skolās. Tas, ko mēs izprotam ar jēdzienu „filozofija”, nācis no rietumu zemēm un šo sauc par rietumu filozofiju. Daudz pazīstamu filozofu ir grieķu izcelsmes- Platons, Frīdrihs Nīče, Aristotelis.
Krievijā cara laikā daudzus gadus filozofija tika aizliegta, jo uzskatīja, ka tās derīgums nav zināms, bet briesmas ir iespējamas.

Kārļa Marksa bērnība un jaunība

Kārlis Markss (1818-1883) piedzima Vācijas pilsētā Trīrā. Viņa vecāki bija ebreji, kuri 6 gadus pēc dēla piedzimšanas pārgāja luterticībā, jo Marksa tēvs pēc profesijas bija jurists. Pats Markss jau pusaudža gados vairs neticēja Dievam. Vispirms Markss studējis tieslietas, pēc tam- filozofiju un vēsturi Bonnā un Berlīnē. Viņš bija apķērīgs un gudrs skolnieks. Savu doktors darbu viņš rakstīja par antīkās Grieķijas filozofiju. Tajā viņš salīdzināja Demokrīta un Epikrīta viedokļus (Braiens Megi, 2000).
…