Kas tad īsti ir personība? Sabiedrībā par personību tiek uzskatīts cilvēks, kas bieži vien ir ietekmīgs, populārs, cilvēks, kas ir sevi pierādījis, protams, pozitīvā nozīmē. Savukārt psiholoģijā termins “personība” tiek attiecināts uz ikvienu no mums. Viesturs Reņģe raksta, ka cilvēks, kurš spēj apzināties un vadīt savu rīcību, ir personība. Ir ļoti daudz dažādu definīciju attiecībā uz personību, piemēram:
Personība ir individualitātes ārējā izpausme – kā cilvēku uztver apkārtējie un kā viņš uz tiem iedarbojas.
Personība ir neatkārtojams cilvēka īpašību kopums.
Personība ir to nosacīti stabilo īpašību un tieksmju kopums, kas atšķir doto indivīdu no citiem.
Bieži vien tiek uzsvērta personības individualitāte un unikalitāte, un es pilnīgi piekrītu šim pieņēmumam. Ikviens no mums ir unikāls un neatkārtojams līdz ar to tāda ir arī mūsu personība.
Apstrīdams jautājums ir arī par to, kad īsti cilvēkā rodas, “pamostas” šī personība, ir dažādi uzskati. Viena hipotēze ir tāda, ka personība ir mūsos kopš dzimšanas, citi apgalvo, ka tā jau ir bērniņam pirms dzimšanas, vēl citā versijā teikts, ka cilvēku var uzskatīt par personību tad, kad viņš izpauž kādas vēlmes, pastāv arī uzskats, ka tā cilvēkam rodas 12-15 gadu vecumā, kad viņš orientējas apkārtējā pasaulē un zina, ko grib.
Tātad ir daudz dažādu teoriju par personību, kā tādu. Tās ir izstrādājuši speciālisti, tāpēc mēs nevaram teikt, ka tikai viena ir tā īstā un patiesā. Katrā no tām ir daļa taisnības. Manā izpratnē šo teoriju un uzskatu dažādība ir izskaidrojama ar to, ka katrs no šiem teoriju autoriem uztver dzīvi citādāk. Un Junga atbilde uz jautājumu, kas ir personība skan šādi: “Es saku, ka personība ir tas, ko jūs domājat, uzdodot šo jautājumu.”
Šajā darbā es esmu izvēlējusies apskatīt un salīdzināt Karla Gustava Junga un Alfrēda Ādlera personības teorijas.
Analītiskās psiholoģijas pamatlicējs ir šveiciešu psihiatrs un psihologs Karls Gustavs Jungs (1875-1961). Viņam ir vairāki personības skaidrojumi un viens no tieь ir šāds: “Personība ir noteikts, spējīgs uz pretstāvēšanu, ar spēku apveltīts dvēseles veselums.” Junga teorijā var saskatīt viņa personiskās dzīves pieredzes atspoguļojumu. Viņš skaidroja personību ideālā variantā kā vienu veselu. …
