Karla Gustava Junga priekšstati par psihi, tās fenomeniem un psihiskām parādībām no 19.gadsimta vidus līdz mūsdienām

3. Sajūtās priekšroka tiek dota tiešajai pieredzei, detaļu, faktu uztverei. Svarīgi ir pataustīt, ieraudzīt, paostīt, bet analizēt nepatīk. Sajūtošie labi orientējas, adaptējas, pārvar krīzes un pārsteigumu situācijas, ir efektīvāki darbībā ar materiāliem un ieročiem.
4. Intuīcija nozīmē informācijas apstrādi, izmantojot pieredzi, kas liekas svarīgāka nekā uztvertais. Cilvēki ar attīstītu intuīciju ātri un it kā automātiski prot vienlaicīgi aktualizēt un „kombinēt” pieredzi vispār, galvenos un situatīvos mērķus, zemapziņas procesus. [4;52]
Cilvēkam šīs funkcijas neattītās vienmērīgi – kāda var dominēt, bet cita var nebūt attīstīta nemaz. Tāpēc veidojas četri tipi, atkarībā no funkciju attīstības un dominētspējas. Šīs funkcijas var būt gan pasīvas, gan aktīvas, turklāt divas no tām – domāšana un jūtas ir racionālas, bet abas pārējās – iracionālas.
K. G. Jungs savā prakstiskajā ārsta darbā ievēroja vēl divas psihi raksturojušas īpašības, kuras iedala divos ievirzes tipos – ekstravertais un introvertais. Tie viens otru papildina un kompensē. Rūpīga individuālo atšķirību analīze lika Jungam nonākt pie secinājuma, ka ikvienā cilvēkā ir abi mehānismi – gan ekstraversija, gan introversija, un tikai viena vai otra mehānisma relatīvs pārsvars, nosaka attiecīgo tipu.
…