Referāts
Humanitārās zinātnes
Pedagoģija
Karjeras izglītības aktualizēšana sociālo zinību stundās ...-
Karjeras izglītības aktualizēšana sociālo zinību stundās 6.klasē
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Karjeras izglītība | 5 |
1.1. | Karjeras konsultants skolā | 8 |
1.2. | Karjeras izglītības nepilnības skolās | 10 |
1.3. | Interneta resursi karjeras izglītības kontekstā | 11 |
1.4. | Karjeras izglītības aktualizēšanas pieredze skolās | 13 |
1.4. | Secinājumi | 15 |
2. | Sociālās zinības | 17 |
2.1. | Sociālo zinību programmas parauga analīze | 17 |
2.2. | Sociālo zinību standarta analīze | 18 |
2.3. | Sociālo zinību mācību literatūra 6.klasē | 19 |
2.4. | Secinājumi | 22 |
3. | Pusaudžu vecumposma īpatnības | 24 |
3.1. | Pusaudžu attīstības izmaiņas skolā | 24 |
3.2. | Secinājumi | 25 |
Secinājumi | 26 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 27 |
Secinājumi
Karjeras izglītība ir jābūt būtiskai izglītības sistēmas sastāvdaļai kā vidusskolas posmā, tā arī sākumskolas beigu posmā, t.i., 6.klasē, taču izvērtējot gadījuma izlases skolu mājaslapas, analizējot sociālo zinību mācību priekšmeta standartu, programmas paraugu un mācību līdzekļus, parādās pavisam cits skats.
Karjeras izglītība skolā sastāv no vairākiem posmiem, kas viens bez otra ir nepietiekami. Skolēniem ir gan jāprot sevi izvērtēt, apzināties savas prasmes, vērtības, gan arī izpētīt aktuālās darba profesijas, izzināt esošo darba tirgu. Bieži vien izglītības iestādēs balstās tikai uz sevis izzināšanu, taču neturpina to analizēt tālāk, saistot kopā ar kādām profesijām. Darba burtnīcas parāda to, ka viena mācību tēma 6.klasē ir par nākotnes karjeru, par sapņu profesiju, taču tā tiek ļoti maz apspēlēta. Nelielais mācību stundu skaits, kas ir atvēlēts karjeras tēmai, atļauj veikt sevis izvērtēšanas darbus, taču neatļauj aicināt vairākus profesiju pārstāvjus ciemos, lai tie pastāstītu par sevi, vadītu nodarbības, kas skolēniem ir būtiski un svarīgi – redzēt reālu profesijas pārstāvi, dzirdēt viņa pieredzes stāstus.
Apskatot izglītības iestāžu publiski pieejamās mājas lapas, var novērot, ka ar vien vairāk un vairāk skolās parādās pedagogs – karjeras konsultants, kas izstrādā karjeras izglītības programmu, organizē ar karjeru saistītus pasākumus, nodarbības, gan sākumskolas posmā, gan pamatskolas un vidusskolas posmā. Nevienā no izvēlētajām izglītības iestāžu mājas lapām autors neatrada informāciju par karjeras izglītības saistīšanu ar sociālo zinību mācību priekšmetu.
Sociālo zinību mācību priekšmeta standartā ir atrodamas apgūstamās prasmes, kas tiešā vai ne tiešā veidā tiek iekļautas karjeras izglītības kontekstā, tomēr tādu ir ļoti maz. Sociālo zinību programmas paraugā 4.-6.klases posmā ir atrodama tikai viena tēma, kur iesaistīt karjeras izglītības tēmu bez papildus skolotāja iniciatīvas, taču pārējās tēmās karjeras tēma iesaistāma tikai ar būtisku skolotāja vēlmi, iniciatīvu, ideju domāšanas un realizēšanas.
…
Mūsdienās pasaule kļūst sarežģīta un neizdibināma. Cilvēki vairs nevar būt droši, ka tā profesija, ko iegūs sākotnēji, būs nepieciešama pēc desmit, divdesmit gadiem. Tas nozīmē, ka nav pārliecības, ka vienā profesijā būs iespējams nostrādāt visu darba mūžu. Tikai tas cilvēks, kurš būs informēts par profesiju dažādību un to procesu, pienākumu izpildījumu, spēs ātri pielāgoties pārmaiņām un jaunām situācijām. “Nepietiekams karjeras izglītības darbs pamatskolā ir cēlonis tam, ka skolēni un viņu vecāki nepilnīgi ir informēti par izglītības turpināšanas iespējām pēc obligātās pamatizglītības ieguves, līdz ar to izvēloties pārsvarā iespēju mācīties vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošā virzienā. Tas rada sekas: pirmkārt, skolēniem vidusskolā mācības sagādā grūtības, ir daudz nepietiekamu vērtējumu, tāpēc daudzi pamet mācības 10.klasē vai 11.klasē, uzsākot darba ceļu vai izvēloties apgūt profesiju; otrkārt, skolēni neizvēlas savām spējām un interesēm piemērotāko vispārējās izglītības programmas virzienu, kas savukārt rada šķēršļus, lai izvēlētos piemērotāko izglītības virzienu, profesiju pēc atestāta par vidējo izglītību iegūšanas.” (Evita Korna “Karjeras izglītība”, 2011, 6.-7.lpp.)
- Grupu darbs kā skolēnu sociālo prasmju attīstības veicinātājs dabas zinību stundāspamatskolas jaunākajās klasēs
- Izglītības un zinātnes ministrijas darba nozīme izglītības sistēmā
- Karjeras izglītības aktualizēšana sociālo zinību stundās 6.klasē
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Grupu darbs kā skolēnu sociālo prasmju attīstības veicinātājs dabas zinību stundāspamatskolas jaunākajās klasēs
Referāts augstskolai21
-
Izglītības un zinātnes ministrijas darba nozīme izglītības sistēmā
Referāts augstskolai10
-
Izglītības iestāžu kvalitātes ārējā vērtēšana
Referāts augstskolai38
Novērtēts! -
Mācību metodes sociālo zinību apguvē sākumskolā
Referāts augstskolai29
-
Kā uzlabot izglītības kvalitāti izglītības iestādē, pievēršot uzmanību mūsdienu skolotāja cilvēcīgai uz bērnu vērstai darbībai
Referāts augstskolai6
Novērtēts!