1. KARIKATŪRAS RAŠANĀS UN NOZĪME
1.1 Pasaulē
Karikatūras cilvēki jau zīmēja tālajā akmens laikmetā, kad radās pirmie cilvēki, jeb homosapiens . Par to vēsta atrastie zīmējumi uz akmeņiem un alu sienām.
Karikatūras cilvēkiem ir neatņemama sastāvdaļa, jo katrs dzīvē ir uzzīmējis kādu karikatūru, pat nedomājot par to. Skolēni visā pasaulē skolā stundu un starpbrīžu laikā zīmē ne vienu vien karikatūru, gan par skolotājiem, gan par klasesbiedriem un citām lietām.
1.2 Latvijā
Latviešu profesionālā karikatūra sāka veidoties 19. gs. 60. gados. Tā intensīvi attīstījusies visa 20. gs. sākumā un turpina to darīt arī šodien.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pazīstamākās ir karikatūras, kas iznāca žurnāla „Atpūta” lappusēs.
Padomju varas ienākšana Latvijā un piecdesmit gadu ilgā okupācija latviešu karikatūrai uzlika savu zīmogu. Karikatūrās tika atainotas tā laika ideoloģija un tās radītie apstākļi, bet pastāvēja arī cenzūra.
1940. gadā pēc padomju okupācijas sāka iznākt žurnāls „Rīgas Krokodils”. Izdevums izsmēja no Latvijas brīvvalsts laika mantotos trūkumus, daudz uzmanības veltīdams „buržuāzisko nacionālistu atmaskošanai”.
Otrā pasaules kara gados satīriskā grafika turpināja eksistēt frontes avīzēs, kā arī nelegālajos izdevumos un skrejlapās nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, vēršoties pret Padomju okupāciju.
No 1948. gada jūnija līdz 1957. gadam iznāca laikraksta „Padomju Jaunatne” satīriskais pielikums „Asā slota”. Tajā sākās meklējumi un pirmie eksperimenti, lai „karikatūra veiksmīgi paustu laikmetīgi aktuālu politiski nozīmīgu domu”. (1) Autoriem nācās piemēroties jaunās kārtības jaunajiem apstākļiem. Šis izdevums vērtējams kā ieskrējiena lauks jaunajā politikā. Tika apgūta pieredze un gūta mācība, veidojot latviešu padomju karikatūras tradīcijas. Politiskajā satīrā darbojās S. Haskins, H. Joršs un S. Gūtmans. Daudz humoristisku zīmējumu šeit publicēja O. Muižnieks, J. Kaprālis, H. Veibergs, I. Ffilics un citi mākslinieki.
1948. gadā „Asajā slotā” parādījās pirmie Gunāra Bērziņa reālistiskie, viegli uztveramie zīmējumi. Populāras ir mākslinieka karikatūras – masu skati. Tajos viena temata robežās attēloti vairāki kariķēti grupējumi. G. Bērziņa raksturīgākie sociālie tipi: kareivīga sieva un bailīgs vīrs, koķete un donžuāns, bufetniece, pedantiskais ierēdnis, pļāpīgās večiņas un citi. …
