1962.gadā divu lielvalstu- PSRS un ASV attiecības sasniedza saasinājumu, kas varēja beigties ar kodolkaru. Aukstā kara notikumu gaita un galveno darbojošos personu pieņemtie tuvredzīgie lēmumi veidoja situāciju, kad cilvēce atradās iznīcības priekšā. Konflikta saasinājums vēsturē tiek apzīmēts ar Kubas jeb Karību krīzi.
ASV un PSRS attiecības saasinājās Berlīnes jautājumā, šīs krīzes kulminācija un pavērsiens Aukstajā karā bija PSRS kodolraķešu izvietošana Kubas teritorijā.
Kubas raķešu krīze bija garāka saspīlētu attiecību procesa kulminācija. 1961.gada jūnijā savos prezidentūras pirmajos mēnešos Dž.F.Kenedijs Vīnē tikās ar premjeru Hruščovu, lai pārrunātu aukstā kara konfrontācijas starp austrumiem un rietumiem un, galvenokārt, situāciju Berlīnē. Divu līderu nespēja rast risinājumu nevienā no nesaskaņu jautājumiem samita laikā, noveda Hruščovu pie atziņas, ka Kenedijs ir vājš prezidents, kam trūkst varas un atbalsta, lai īstenotu ievērojamu bruņošanās sacensību. Norūpējušies par to, ka ASV kodolieroču arsenāls ir daudz lielāks nekā PSRS, turklāt daļa no tiem bija izvietoti mazāk kā 150 jūdzes no tās robežām- Turcijas teritorijā, PSRS vadītāji izmisīgi vēlējās līdzsvarot spēkus sev par labu. Notikumi Kubā, iespējams, bija PSRS politiskās elites jau ilgāku laiku krājušos bažu rezultāts.
Paralēli ASV un PSRS attiecībām, saasinājās arī ASV diplomātiskās attiecības ar kaimiņos esošo Kubu.
50. gadu beigās Kubā paplašinājās pretošanās kustība pret Batistas režīmu. Pretošanās kustību vadīja Fidels Kastro. F.Kastro paziņoja, ka ir marksists un sociālistisko ideju aizstāvis.
1959.gadā partizāni Fidela Kastro vadībā gāza Fulhensio Batistas diktatorisko režīmu. Virkne radikālu pasākumu lika viņa režīma pretiniekiem doties prom no Kubas uz ASV. 1961.gadā aprīlī šie kubiešu bēgļi iebruka Kubā ar ASV valdības atklātu morālu atbalstu un tika pilnīgi sakauti Kočinosa līcī. 1961.gada maija svētkos Fidels Kastro vairākkārt uzsver, ka Kuba ir Sociālistiskā Republika.
Jūnijā premjerministrs F. Kastro izsaka piedāvājumu ASV atbrīvot visus Cūku līča gūstekņus apmaiņā pret tādu pašu skaitu politisko gūstekņu no Gvatemalas, Nikaragvas, Spānijas un ASV cietumiem. ASV noraida šo priekšlikumu. 1961.gada 13.jūnijā ASV Ģenerālis Maksvels Teilors pēc Kenedija lūguma iesniedz priekšlikumus tālākajām programmām pret Kubu, tajos paskaidrojot, ka nav iespējama ilgtermiņa sadzīvošana ar Kastro kā kaimiņu un ka starptautiskā darbaspēka solidaritāte rada reālus draudus Latīņamerikas valstīm. Teilors aicina uz jaunu, agresīvu metodi Kubas Republikas iznīcināšanai. Terorisma plāns pret Kubu paredz pilnu politisko, militāro, ekonomisko un psiholoģisko taktiku pielietojuma spektru.
Kastro mērķis bija mazināt Kubas atkarību no ASV. Kubā realizēja agrāro reformu. Kubas un ASV attiecības arvien vairāk saasinājās, un ASV atteicās iepirkt jēlcukuru – produktu, kas nodrošināja Kubas galvenos ienākumus. Kuba centās nostabilizēt miera attiecības starp abām valstīm, atjaunot tirdzniecības līgumus. Taču ASV tam nepiekrita. ASV pasludināja Kubas ekonomisko blokādi.
…
