1962.gada Karību krīze bija notikums, kad pasaule, ļoti iespējams, atradās vistuvāk kodolkaram. Par kritiskāko brīdi kļuva 1962.gada 27. oktobris, kad spriedze konfliktā iesaistīto pušu starpā bija sniegusi maksimumu. Šādu viedokli pauda ASV tā laika valdības pārstāvji Roberts Maknamara (Robert McNamara) un Teodors Sorensens (Theodor Sorensen) Karību krīzei veltītā konferencē, kas notika 1987. gadā Kembridžā.
Vēstures literatūrā skatījums uz Karību krīzi, sauktu arī par Kubas raķešu krīzi, nav viennozīmīgs. Vairums darbu, kas veltīti šim notikumam iznāca Aukstā kara gados, un atkarībā no autora piederības Rietumiem vai padomju blokam pauž atšķirīgus viedokļus gan par krīzes cēloņiem, gan par to, kura puse „uzvarēja” šajā konfliktā. Līdz ar PSRS sabrukumu, arī krievu vēstures literatūra Karību krīzes jautājumā ir kļuvusi objektīvāka, vairāk balstoties uz faktoloģisko materiālu un mazāk uz vienpusēju, politizētu pieeju. Protams, nevar sacīt, ka rietumu vēsturnieku pozīcija ir bijusi pilnīgi bezkaislīga savos Karību krīzes vērtējumos, taču tā norišu izklāstā noteikti ir daudz objektīvāka.
Vēsturnieki – Aleksandrs Orlovs, Tonijs Džads un Normans Devis pauž uzskatu, ka Karību krīzes cēloņi nav meklējami tikai ASV un Kubas sasvstarpējajās nesaskaņās, kuras radās apvērsuma rezultātā Kubā pie varas nākot Fidelam Kastro.1 Vēsturnieki Karību krīzes pirmsākumus saskata Rietumu un Padomju bloku nespējā rast savstarpēji pieņemamus risinājumus ietekmju sfēru pārdalē Eiropā, īpaši Rietumberlīnes jautājumā. Šai nostādnei var pilnīgi piekrist sākot no brīža, kad Kuba oficiāli pievienojās padomju blokam, tādejādi kļūstot par abu lielvaru – ASV un PSRS jaunu cīņas arēnu „Aukstajā karā”. Taču paliek viens neatbildēts jautājums – kāda bija F. Kastro sākotnējā loma, un vai viņa izšķiršanās par labu sociālisma kursam bija iecerēta jau no paša sākuma, vai arī tā bija piespiedu apstākļu diktēta rīcība. Ar to domāts, ka nav skaidri zināms, vai sākotnēji F. Kastro plānos ietilpa pievienošanās padomju blokam, taču šķiet ticami, ka iespējamās ASV intervences draudu priekšā jaunais Kubas līderis, apzinoties savu militāro spēku ierobežotās iespējas militāra konflikta gadījumā, izšķīrās par pievienošanos sociālistu nometnei. (Oficiāli par pievienošanos padomju blokam F. Kastro paziņoja 1961. gada decembrī).
…
