Nosaukums “ kāposti” radās no latiņu vārda, kas nozīmē “galva”. Un tiešam lielas, apaļas kāpostgalvas atgādina galvu.
Kāposti bija pazīstami jau Senas Ēģiptes iedzīvotājiem. Vārītus kāpostus ēģiptieši pasniedza pusdienas beigās kā saldo ēdienu. 2. tuks. gadu atpakaļ vienā sacerējumā bija tāds padoms: “Ļoti veselīgi ēst kāpostus pirms un pēc pusdienām.” Senā Grieķijā kāpostus uzskatīja pat par dziedniecības līdzekli, kas palīdzēja ārstēt dažādas slimības. Visiem pazīstamais matemātiķis – Pitagors – par kāpostiem rakstīja, ka “ kāposti tas ir dārzenis, kas patstāvīgi uztur cilvēkā možumu, jautrību, mieru un labu garastāvokli”.
Ja ieskatās pavārgrāmatā, tad jāsecina, ka no kāpostiem var pagatavot vairāk nekā 2 tuks ēdienu, kuri ir bagāti ar minerālvielām un vitamīniem.
Kopumā kāposti ir ar olbaltumvielām visbagātākais dārzenis. Kā arī kāposti satur vērtīgākas uzturvielas – minerālvielas un vitamīnus. Kāposti ir C vitamīnu avots. Kāpostos ir daudz kālija sāļu, kas savukārt nepieciešami sirds muskuļdarbības uzturēšanai. Kāpostos ir U vitamīns, kuram piemīt pretčulas iedarbība. Tiem ir zemā kaloritāte, tāpēc ļoti piemērota tiem cilvēkiem, kas grib nomest svaru.[10]
Pastāv dažādi kāpostu veidi:
Baltie galviņkāposti – galvu veido blīvas zaļas lapas, galviņas centrā atrodas kacens. Tos, galvenokārt, iedala: agrajos, vidējos un vēlos. Izmanto: salātu gatavošanā, pirmo ēdienu gatavošanā, otro un piedevas gatavošanā, kā arī pārstrādei. Viens no nozīmīgiem dārzeņiem, C vitamīna avots. Ar vitamīniem un minerālvielām bagātākas ir tieši kāpostu zaļās lapas.
Sarkanie galviņkāposti – galviņas ir sārti violetas. Izmanto: dažādu ēdienu gatavošanā. Sarkanajos galviņkāpostos ir daudz karotīna, savukārt mazāk ir B1, B2 un K vitamīna. …