Kapitālsabiedrības dibināšana un tās statūtu individualizācija

Komercdarbība ir mūsdienu sabiedrības ekonomiskās attīstības pamats. Jau no seniem laikiem cilvēki nodarbojās ar pirkšanu, pārdošanu, eksportu, importu, ķīlas ņemšanu u.c. Tomēr tirgus attiecību attīstības gaitā komercdarbību nevar legāli veikt bez attiecīgas reģistrācijas un noteikta komersanta statusa piešķiršanas.
Latvijas teritorijā jau 1988. gadā parādījās pirmie kooperatīvi. Ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu sakrīt arī likuma „Par uzņēmējdarbību” spēka stāšana, un tajā laikā tika dibināti jaunie uzņēmumi: individuālie un ģimenes uzņēmumi, dažāda veida saimniecības un sabiedrības. Tomēr likums „Par uzņēmējdarbību” nebija vienīgais, kurš regulēja uzņēmējdarbību Latvijā. Pastāvēja arī atsevišķi likumi priekš konkrētiem uzņēmumu veidiem. Tātad, bija loģiski, kā sakarā ar uzņēmējdarbības likumdošanas trūkumiem un integrāciju Eiropas Savienībā rodas uzņēmējdarbības likumdošanas reformas iemesls – uzņēmumu sagatavošana iestāšanai Eiropas Savienībā (ES). Tās nozīmēja, ka iekšējai likumdošanai (arī komercdarbības jomā) ES dalībvalstīs jābāzējas uz vienādi saprotamām juridiskām normām, principiem un noteikumiem, kuri garantē privātkapitālam (iekšzemes un ārvalstu) ekonomisko brīvību, no vienas puses, un drošības garantijas, no otras puses. Tātad, reforma paredzēja visu uzņēmējdarbības veidu regulēšanu apvienot vienā likumā – Komerclikumā, un visus uzņēmumus, kuru mērķis ir peļņās gūšana pārveidot par komersantiem, kuri, savukārt nodarbojas ar atklāto komercdarbību. …