Secinājumi
Apskatot un pētot kapitāla plūsmu Grieķijā, autores var secināt, ka 2019.gadā ir gaidāma nosacīta ekonomiskās aktivitātes stabilitāte, ko veicinās privātie tēriņi, no plānotās minimālās algas un bezdarba līmeņa samazināšanās, kā arī situācijas uzlabošanās eksporta darbībā, īpaši
tūrisma jomā. Tomēr galvenās tirdzniecības partneru izaugsmes palēnināšanās un joprojām augstais kredītu īpatsvars banku bilancēs rada galvenos negatīvos riskus perspektīvas attīstībai.
Finansiālās stabilitātes nodrošināšanai - Grieķijai ir jāveic pasākumi, lai savai finanšu nozarei nodrošinātu stabilu pamatu. Pie nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā, pieder:
●situācijas risināšana attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem kredītiem (INK) banku nozarē,
●banku rekapitalizācija,
●Grieķijas Finanšu stabilitātes fonda (HFSF) un banku pārvaldības stiprināšana.
Grieķijai ir bijušas divas korekciju programmas 2010.–2015. gada laikposmā, taču konkrēta progresa līmeni šobrīd ir grūti noteikt, jo neskatoties uz taupības pasākumiem, daudzi Grieķijas
ekonomikas aspekti joprojām ir problemātiski. Valdības izdevumi veido 48 procentus no IKP, savukārt ES “glābšana” ir aptuveni 3 procenti. Kopš 2017. gada Grieķija balstās uz tūrismu 20%
no IKP. Birokrātija bieži aizkavē komerciālos ieguldījumus jau vairākus gadu desmitus. Valdība ir sarukusi, bet tā joprojām ir neefektīva. Ir pārāk daudz politisko patronāžu. Valdības lēmumu
pieņemšana ir centralizēta, vēl vairāk palēninot reakcijas laiku. Daudzas darba vietas ir nepilnas slodzes darba laika un maksā mazāk nekā pirms krīzes. Bankas nav pilnībā atveseļojušās, un vilcinās, lai uzņēmumiem piešķirtu jaunus aizdevumus. Tā rezultātā simtiem tūkstošu ir atstājuši
savu dzimteni un devušies uz labākas dzīves meklējumiem. Tas būs lēns un garš ceļš pretī valsts finansiālai atlabšanai un daudzi pētījumi liecina par skepticismu un lielu neuzticību Grieķijas valdībai.…
