Gandrīz vai katrai personai, kas veic komercdarbību, nākas saskarties ar ķīlas tiesību jautājumiem. Šī saskare var būt gan tādējādi, ka tiek ņemts vai dots aizdevums, kas tiek nodrošināts ar ķīlu, gan arī, iegādājoties lietu no citas personas, kas tiek apgrūtināta ar ķīlu kā nodrošinājums pirkuma maksas samaksai, vai ķīla tiek pielietota kā nodrošinājums kādas citas naudas izteiksmē novērtējamas saistības izpildei.
Attīstoties finansu-kredīta attiecībām, Latvijā izveidojās nepieciešamība pēc jauna šo attiecību regulējuma normatīvajos aktos. Palielinoties finansu kapitāla koncentrācijai un pieprasījumam pēc finansu resursiem, radās nepieciešamība palielināt kreditoru nodrošinājumu nesamazinot debitoru rīcības brīvību. Attīstoties uzņēmējdarbībai, par ķīlas priekšmetu atsevišķos gadījumos tiek izmantotas arī kapitāla daļas statūtsabiedrībās – akcijas akciju sabiedrībās vai kapitāla daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Saskaņā ar “Lursoft” datu bāzes informāciju, līdz šā gada 21. jūnijam UR saņēmis 69 807 komercķīlu pieteikumus, 46 709 no tiem ir reģistrēti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir pārsniegusi 15 miljardus latu un sasniedz 15 miljardus 28 miljonus latu1 . Šāds reģistrētais kapitāla daļu komercķīlu apjoms parāda, ka kapitāla daļu komercķīlas pielietošana nav tikai likumā paredzēta iespēja, bet gan tā tiek reāli izmantota.
Šajā darbā tiks apskatīta komercķīla attiecībā uz uzņēmējsabiedrību kapitāla daļu ieķīlāšanu, kapitāla daļu civiltiesiskās apgrozības regulācija normatīvajos aktos, to komercķīlas nodibināšanas un komercķīlas realizācijas īpatnības.
Darba mērķis ir parādīt problēmas, kas saistītas ar kapitāla daļu komercķīlu nodibināšanu, reģistrāciju un kapitāla daļu komercķīlas realizāciju.
Darbā izmantoti normatīvie akti, literatūra par ķīlām un kapitāla daļu atsavināšanu, kā arī konkrētu sabiedrību valsts kapitāla daļu privatizācijas un komercķīlas dokumenti.…
