Secinājumi
Rakstot šo darbu radās pāris secinājumi par Senās Ēģiptes kapeņu tipiem.
Pirmkārt, kā jau minēts darba sākumā – Ēģiptieši pievērsa lielu uzmanību mirušo kultam un pēcnāves dzīvei. Tika piekopti ļoti svarīgi reliģiski uzskati. Secināju, ka reliģija tiešām bija neizslēdama dzīves daļa ēģiptieša dzīvē. Neskatoties uz valsts laiku, dinastiju vai valdnieku, mirušā ‘’īpašā’’ aprūpe tika veikta jebkurā no šiem laikiem. Vienīgais, kas atšķīrās, bija kapenes – to tips, lielums un greznums, kurš, savukārt, bija atkarīgs no tās ‘’īpašnieka’’ statusa.
Otrkārt, secināju to, ka ēģiptieši bija neizsakāmi saprātīga tauta. Mūsdienās, mēs nevaram iedomāties, kā ēģiptieši uzcēla milzīgās piramīdas, kad nav pieejamas tādas tehnoloģijas, kādas ir mūsdienās. Taču viņi to ne tikai izdomāja, bet arī izdarīja. Par piemēru ņemot Heopsa piramīdu. Tika aprēķināts, ka tās svars ir 6,5 millions tonnu, pamata lakums ir 52609 m2 (t.i. gandrīz 10 futbola laukumi), tai ir 230 līmeņiem/pakāpieniem un tā sastāv, gandrīz, no 2,3 millioniem bloku, kuru vidējais svars ir 7 tonnas. Tās celtniecība sākās 2540.g.p.m.ē. un notika 23 gadus, tas nozīmē, ka celtniekiem, strādājot 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, vajadzēja novietot vienu akmeni savā vietā, katru 2,5 minūti. Šī informācija, mūsdienu cilvēkam, ir prātam neaptverama, taču to nevar pateikt par Senās Ēģiptes iedzīvotājiem.
Mūsdienās, daudzi eģiptologi ir izveidojuši savas teorijas par to, kā ēģiptieši spējuši uzbūvēt tāda veida arhitektūru, taču manuprāt, tā skaidrojums paliks pagātnē, jo to, kas notika tā laika cilvēku prātos, neviens nevar zināt.
…
