Kanonisko un zemes tiesību salīdzinājums viduslaiku Eiropā

Kanoniskajās tiesībās par pirmo evolūcijas posmu uzskata ius antiquum – senās tiesības, kas attiecas uz laiku posmu no kristīgās baznīcas veidošanās sākuma līdz Graciāna kodeksam (1140.) turpretī zemes tiesību pirmais posms ir, kad vispirms attīstās cilts paražu tiesības. Tās nav rakstītā formā un rodas vēl pirms sabiedrības valstiskās organizācijas. Ir viedokļi, ka šis posms paliek ārpus viduslaiku vēstures un to dēvē par arhaiskajām tiesībām. Personas var piederēt tikai vienai, noteiktai grupai. Šajā pirmajā zemes tiesību posmā izveidojās karavadoņu institūts, viņu vara bija ierobežota, kura bija pakļauta tautas sapulcei.
Par otro posmu kanoniskajās tiesībās runā par – ius novum, kas ir jaunās tiesības, kas radītas pēc Graciāna kodeksiem līdz Trientas koncilam (1543.- 1563.). zemes tiesībām otrs posms ir barbaru tiesības, kur pēc valsts izveides tiek apkopotas un pierakstītas paražu tiesība. Barbari šajā laikā šīs tiesības sauc par tautas tiesībām , bet ģermāņi par zemes tiesībām.
Trešais posms ius novissium kanoniskajās tiesībās ir jaunākās tiesības, kas radītas pēc 1562. gada līdz pat mūsdienām. Bet zemes tiesības trešajā evolūcijas posmā –dižajos viduslaikos- izveidojās no novadā dzīvojošo paražu tiesībām un karaļu tiesību jaunradei. …