Liela daļa mutagēno vielu ir arī potenciāli kancerogēni. Pastāv uzskats, ka visi kancerogēni ir arī mutagēni, bet ne visi mutagēni uzrāda kancerogēnu iedarbību. Kancerogēni ir ķīmiskas vielas vai fizikālie faktori (radiācija, UV starojums), kas spēj izraisīt dzīviem organismiem ļaundabīgo jaunveidojumu rašanos un sekmēt to attīstību. Audzēji ir novērojami gan augiem, gan dzīvniekiem, bet vēža šūnu attīstība raksturīga tikai mugurkaulniekiem. Vēzis vai arī citi audzēji pēc būtības ir nekontrolēta šūnu augšana. Ar jēdzienu vēzis var apzīmēt ap 200 dažādu slimību, kuras raksturo anomāla šūnu augšana. Vēža šūnas parasti dalās daudz ātrāk, bez tam šīs šūnas var izplatīties citos audos. Normālas aknu šūnas dalās un paliek daļa no aknām, bet kancerogēnās aknu šūnas var parādīties arī, piemēram, plaušās. Lielākā daļa vēža šūnu uzrāda daļēju vai pilnīgu specializētās šūnas funkcijas izzušanu, piemēram, vēža šūnas kuras atrodas aknās aknās, tās nevar veikt normālu aknu šūnu funkcijas.
Faktori, kas var izraisīt vēzi ir sekojoši :
1.iedzimta predispozīcija;
2.vides piesārņojums;
3.nezināmi faktori.
Visbiežāk kancerogēni ir vielas ar antropogēnu izcelsmi, bet tās var būt arī dabiskas izcelsmes vielas, piemēram, aflatoksīni. Tie ir sastopami pelējuma sēnītēs, un tiem ir hepatokancerogēna iedarbība.…