Vieni no iemīļotākajiem mazajiem dzīvniekiem ir kāmji. Dzīvoklī parasti tiek turēti vienas vai divu sugu kāmji, taču bez pazīstamākajiem Sīrijas zeltainajiem un Džungārijas kāmīšiem ir vēl bezgala daudz sugu un pasugu, kuru pārstāvji labprāt kļūst par mājas mīluļiem. Mājās biežāk tiek audzēti Sīrijas zeltainie, Džungārijas kāmji, Ķīnas vai svītrainie pundurkāmji, vismazākie – Roborovska pundurkāmīši.
Eiropas dienvidos sastopamie parastie kāmji ir vieni no lielākajiem – ķermeņa garums ir 25-35 cm, svars var sasniegt 500 g. Īpatnējos vaigu maisos dzīvnieks var uzkrāt ievērojamu daudzumu barības. Parastais kāmis ir skaists dzīvnieciņš – tērpts rudā kažociņā, rotājies ar baltiem cimdiem un zeķītēm, arī austiņas un purna galiņš ir balts. Mazās spožās actiņas bezbailīgi raugās pasaulē.
Parastais kāmis mitinās dažāda dziļuma sazarotās alās, kur glabā savus milzīgos (pat līdz 15 kg graudu) pārtikas krājumus. Kāmji ir krēslas dzīvnieki un lielākā aktivitāte novērojama rīta un vakara stundās. Dziļākajās alās kāmji pārlaiž ziemas aukstumu. Dodoties ziemas guļā, dzīvnieka ķermeņa temperatūra pazeminās no 32 līdz 4°C. Reizi nedēļā tie pamostas, lai paēstu un nokārtotu dabiskās vajadzības īpašā, tam paredzētā vietā.
Pavasarī, drīz pēc pamošanās kāmjiem sākas “kāzu” laiks. Tēviņi ieņem mātīšu alas, turklāt iezīmējot teritoriju ar sānu dziedzeru izdalītu sekrētu. Grūsnība ilgst 18-20 dienas. Metienā piedzimst 4-12, dažreiz pat 18 mazuļi. Tā kā mātīte nespēj tik daudz mazuļu izbarot, liekos tā nokož. Mazie piedzimst akli un kaili, toties ar attīstītiem priekšzobiem. Pēc trīs nedēļām jaunā paaudze uzsāk patstāvīgu dzīvi. Mājās turētiem dzīvniekiem piemīt specifiska, grūti likvidējama smaka. …
