Vissenākās liecības par slēpju pastāvēšanu atrodamas Rodojas alā Norvēģijā. Par to liecina zīmējums atrodams uz sienas, kurš ir 4500 – 5000 vecs uz kura attēlots cilvēks uz slēpēm ar nūju (skat. pielikumu). Otrs vērā ņemams atradums ir slēpe atrasta Zviedrijā, un tā lietota pirms aptuveni 4500 gadiem. Slēpe pēc izmēriem ir īsa, bet plata, kas liecina, ka to lietojis mednieks vai ceļotājs garo ziemu laikā Ziemeļkrievijā un Skandināvu valstīs. Senās slēpes nebija paredzētas priekš ātras slēpošanas, bet gan lai ceļotājs atrastos sniega virspusē.
Vārds slēpe cēlies no ģermāņu vārda skíð, kas nozīmē ’’koka dēlis’’. Šis vārds tiek izmantots lielākajā daļā pasaules valstu, kuras ir izmainījušas izrunu, vai arī pārveidojušas nedaudz rakstību piemērojoties valsts valodas standartiem.
Citos vēstures avotos ir liecības par to, ka slēpošana Irānā bijusi jau 2000 gadā p.m.ē., kad senās ciltis, domājams, izgudrojušas sniega dēli no dzīvnieku ādas.
6 iespējamie varianti no kurienes cēlušās slēpes.
Pēdu sniega zābaks, kas bija ovāls koka dēlis pārklāts ar kažokādu.
Kamanu skrējējs, tas liekas, ka ir acīmredzams slēpes modelis, tomēr tas ir grūti uzskatāms par tādu.
Zvērādas zābaks, kas bija mokasīna un sandales apvienojums valkāts kopā ar pēdu sniega zābaku.
Purva zābaks, vēlāk tas tika aizvests uz aukstākiem reģioniem ar sniegu.
Kanoe un zvejas laiva, abas tiek izmantotas ziemeļu reģionos jau no seniem laikiem, tika izmantotas kā kamanas, mazāki šo laivu modeļi iespējams tika izmantoti kā slēpes.
Uzskats, ka slēpe ir spontāns izgudrojums ir ļoti neiespējams.
…
