Kalni ir stāvas, augstu virs apkārtējiem apgabaliem paceltas sauszemes daļas. Tie veidojušies galvenokārt Zemes garozas kustību procesu rezultātā. Kontinentālo garozu veido cieti ieži, taču liela spiediena ietekmē mazāk cietu iežu sļāņi var tikt sakrokoti. Krokas veido gan izliekumus, gan ieliekumus, gan var būt sagāztas cita citai virsū gluži kā saburzīta palaga krokas. Nereti veidojas kroku sērijas. Dažādu spēku ietekmē iežu slāņos rodas plaisasun lūzumi. Zemes bloki starp diviem lūzumiem var gan pacelties, gan iegrimt, veidojot cilu kalnus ar stāvām nogāzēm, samērā līdzenu virsu un garas, dziļas rifta ielejas.
Kalni veidojas ne tikai zemes plātņu kustību rezultātā. Tos rada arī vulkānisms, kad, notiekot vairākkārtīgiem vulkāna izvirdumiem, izveidojas konisks kalns ar stāvām nogāzēm, kā, piemēram, Vezuvs Itālijā, Senthelensa kalns ASV un Fudzijama Japānā. Vairogvulkāniem nogāzes ir daudz lēzenākas, tādi vulkāni ir Maunaloa un Maunakea Havaju salās. Kupolveida kalni rodas, kad magma ar lielu spēku spiežas virszemes virzienā un izliec Zemes garozas iežus kā kupolu. Tipiski kupolveida kalni ir Blekhilsi Dienviddakotas un Vaiomingas štatā (ASV). Arī erozijas procesi var veicināt kalnu veidošanos, noārdot mazāk noturīgos iežus. Šajā gadījumā cietākie ieži, kuri spējuši turēties pretī ārdošajai darbībai, veido pacēlumus virs apkārtnes. Tādi veidojumi sastopami Ozarka plato Arkanzasas un Misūri štatā (ASV). Arī Kerngormas masīvs Skotijā ir radies līdzīgi: erozija noārdījusi virsējos iežu slāņus, atsedzot granīta masīvu.
Kontinenti nemitīgi pārvietojas. Kad viens kontinents uzvirzās otram, sadursmes vietā notiek krokošanās un Zemes virsas celšanās, kas var ilgt miljoniem gadu. Kontinentālā garoza sastāv no izturīgiem iežiem, taču gravitācijas spēka un virsējo iežu spiediena ietekmē garoza kļūst trauslāka. Cita pēc citas rodas krokas, kas veido kalnu grēdas.Viss kalnu veidošanās process tiek saukts par oroģenēzi.…
