Kalnu diženumu un dažādību ir grūti aprakstīt. Kalnu ainavas pilnīgi atšķiras no tām aonavām, ko mēs skatām Latvijā. Cilvēks, kas kaut reizi ir bijis klnos, vēlas atkal tur nokļūt, lai vēlreiz varētu izjust kalnu pievilcību un varenumu. Par Kalniem sauc augstas Zemes virsas daļas ar stipri posmotu reljefu.
Dabā reti ir sastopami atsevišķi, vientuļi kalni. Parasti tie izvietojas virknē cits pie cita, veidojot kalnu grēdu. Kalnu augstākās daļas sauc par virsotnēm. Kalnu grēdas stiepjas tūkstošiem kilometru garumā, no galvenajām grēdām atzarojas sānu grēdas. Starp divām kalnu grēdām ir pazeminājums, ko sauc par ieleju. Pa ielejām tek straujas kalnu upes, gar upēm parasti ierīko ceļus, kas savieno tālos kalnu ciemus. Lai varētu pāriet pāri kalnu grēdai, izvēlas tās zemāko vietu, kas ir vieglāk pārvarama. To sauc par kalnu pāreju. Piemēram, Kaukāza kalnos pazīstama ir Krusta pāreja un Kluhoras pāreja. Plašu kalnu un kalnu grēdu sakopojumu ar sarežģītu ģeoloģisko uzbūvi sauc par kalnzemi.
…
