Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Ievads | 5 | |
1. | Kālija atklāšana | 6 |
2. | Īsas ziņas par kāliju | 7 |
3. | Kālijs dabā | 7 |
4. | Kālijs organismā | 8 |
4.1. | Kālija homeostāze | 8 |
4.2. | Hiperkaliēmija, Hipokaliēmija | 8 |
5. | Kālija iegūšana | 10 |
6. | Kālija ķīmiskās un fizikālās īpašības | 10 |
6.1 | kālija pielietojums | 11 |
6.2 | kālija savienojumi | 12 |
7. | Kālija daudzums dažādos produktos | 13 |
8. | Interesanti fakti par kāliju | 14 |
9. | Kālija noteikšanas metodika | 15 |
10. | Mērījumi un aprēķinu rezultāti | 21 |
Secinājumi | 23 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 24 |
Kālija atklāšana.
Kāliju brīvā veidā pirmo reizi ieguva angļu zinātnieks K. Deivijs 1807.gadā, elektrolizējot izkausētu kālija hidroksīdu. Kālija nosaukums cēlies no arābu vārda “alkali”, kas tulkojumā nozīmē “pelni”, kā arī “sārms”. Anglijā, Francijā, ASV un Itālijā šim metālam lieto H. Deivija nosaukumu – “potassium”. Tas ir atvasināts no sena kālija karbonāta nosaukuma – potaša (port – pods, asch – pelni).
Metāla “krusttēvs” kļuva žurnāla “ Annalen der Physik” pazīstamais izdevējs Hilbergs, kas piedāvāja nosaukumu – kālijs. Tādā veidā tas tika pieņemts Krievijā un Vācijā. Abi nosaukumi tika veidoti no terminiem, kurus izmantoja jau sen pirms metāliskā kālija atklāšanas. Vārds Potassium veidojies no vārdiem potaša, vārds parādījies aptuveni 16.gs. Šis vārds ir sastopams van Helmonta darbos 17.gs.otrajā pusē. Tas atrod plašu pielietojumu kā nosaukums Krievijā, Anglijā un Nīderlandē. 16. – 17.gs potašu ieguva milzīgos daudzumos no koku pelniem, kurus pārstrādāja milzu katlos. No potaša galvenokārt izgatavoja salpetri, kuru izmantoja šaujampulvera ražošanā.
Viduslaikos sārmi, vai kā toreiz teica sārmainie sāļi, gandrīz netika atšķirti viens no otra. Un tika saukti vienādas nozīmes vārdos – natrons, boraks, vareks, u.c. Vārds kali (qila) tika minēts arābu rakstnieka darbos aptuveni 850.g. Turpmāk sāk lietot vārdu Qali (al-Qali), kas apzīmē produktu, ko iegūst no dažu augu pelniem. Šie vārdi saistās ar arābu qiljin vai qaljan (pelni) un qalaj (apdedzināt). 17.gs. parādās nosaukumi alkali fixum minerale (minerālais fiksētais sārms).
Bleks noteica atšķirību starp kodīgajiem (caustic) un mīkstajiem vai ogļskābiem sārmiem. Lavuazjē norāda, ka fiksētie sārmi potaša un soda acīmredzot ir saliktas vielas, kaut arī to sastāvs un īpašības nav izpētītas. 1789.g. viņš izteica domu, ka sārmi ir zinātnē nepazīstami metālu oksīdi, ko vēlāk pārbaudīja H. Deivijs, kā rezultātā atklāja elektrolīzi.
1830.g. paralēli vārdam potaša un to atvasinājumiem parādās arī vārds kālijs. Kā vispārpieņemts nosaukums kālijs kļūst pēc Hesa mācību grāmatas izdošanas (~1830.g.).
…
Ķīmijā ir ļoti daudz ķīmisko elementu un daļai no tiem ir liela nozīme mūsu dzīvē, kā piemēram kālijam. Kālijs ir viena no vissvarīgākajām minerālvielām dzīvajos organismos, jo bez tā nav iespējama normāla organisma funkcionēšana. Kā arī ir viens no nepieciešamākajiem ķīmiskajiem elementiem sadzīves priekšmetu ražošanā, lauksaimniecībā un citu kālija savienojumu ražošanā.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ķīmiskie elementi cilvēka organismā (zinātniski pētnieciskais darbs)
Referāts vidusskolai24
-
Nederīgo medikamentu savākšanas iespējas Engurē un tuvākajā apkārtnē
Referāts vidusskolai17
-
Labākās organiskās izejvielas un temperatūras režīma noteikšana biogāzes iegūšanai Latvijā
Referāts vidusskolai16
-
C vitamīna koncentrācijas atšķirība Latvijā un Spānijā augušos tomātos
Referāts vidusskolai10
-
Ziepju ražošana un ietekme uz cilvēka veselību
Referāts vidusskolai18