Kalendāra izgatavošana

Cilvēces vēsturi mēdz iedalīt dažādos laikmetos, par pamatu bieži izvēloties attiecīgajā laikmetā lietotus materiālus. Bija akmens laikmets, dzelzs laikmets, tehnikas laikmets. Ar pilnām tiesībām mūsu laikmetu var saukt arī par papīra laikmetu.
Papīra ražošanas sākumi meklējami senajā Ķīnā mūsu ēras sākumā. Pirmo reizi rakstos papīrs minēts mūsu ēras 12. gadā, bet 76. gadā jau no tā esot gatavotas arī grāmatas. Zīmēt hieroglifus uz tā varēja daudz labāk nekā uz zīda auduma vai koka plāksnes. Par papīra izgudrošanas gadu uzskata 105., kad ķeizariskā kancelejas pārzinis Cai-Luns apkopoja un uzlaboja papīra ražošanas paņēmienus, un nodibinājis papīra ražošanas darbnīcu, saņēma monopoltiesības ar paīru apgādāt ķeizarisko galmu. Ķīniešu amatnieki izveidoja papīra šķirni no mīkleņu koka lūksnes ar lielu mehānisko izturību un ilgmūžību. Tāds papīrs saglabājies pat no 4. gadsimta. Ķīnā gatavoja papīru arī no bambusa šķiedras, rīsi salmiem, zīda tauriņu kokoniem, zīda šķiedra atkritumiem.
Ķīnieši ilgi glabāja papīra izgatavošanu noslēpumā, tā gūdami iespēju to dārgi pārdot ārzemēs. No 5. līdz 8. gadsimtam p. m. ē. Vidusāzijā lietoja ķīniešu papīru. Dažkārt vienā pusē tam ķīniešu teksts, bet otrā teksts kādā no Vidusāzijas tautu valodām. Ķīnieši augstu vērtēja savu paīru, un pārdeva to pat ar vienu aprakstītu pusi. 600 – 800 gadu pēc ražošanas sākuma Ķīnā papīrs izplatījās arī Vjetnamā, Birmā, Indija, Japāna.
Japānā izveidota speciāla papīra šķirne – ‘ japāņu papīrs’. Tā pamatā izejvielas no ļoti mīkstas japāņu mīkleņu (‘papīra’ mīkleņu) koka lūksnes šķiedras…