.KALCIJA UN MAGNIJA SAVIENOJUMI DABĀ
Pēc izplatības Zemes garozā kalcijs ieņem 5. Vietu, bet magnijs – 8. vietu.
1.1. Kalcija un magnija savienojumi litosfērā
Magnijs brīvā veidā nav sastopams, taču magniju saturošie minerāli atrodas visos kontinentos. Visizplatītākie magniju saturošie minerāli ir karbonāti un minerāli, kas satur arī kāliju: magnezīts MgCO3, dolomīts MgCO3.CaCO3, karnalīts KCl.MgCl2.6H2O, kainīts KCl.MgSO4.3H2O. Dabiskie magnija silikāti ir azbests CaO.3MgO.4SiO2 un talks 3MgO.4SiO2.H2O.
Lielas dolomīta nogulas ir sastopamas Latvijā. Dolomīta klinšu atsegumi vērojami Daugavas krastos, Lielupes augštecē, Mēmeles un Ventas krastos. Savas ķīmiskās aktivitātes dēļ kalcijs dabā brīvā veidā nav sastopams. Izplatītākie kalciju saturošie minerāli ir kalcīts CaCO3 (tā paveidi ir Islandes špats un aragonīts), ģipsis jeb ģipšakmens CaSO4.2H2O, anhidrīts CaSO4, fluorīts (kaušņu špats) CaF2.
Izplatītākie kalciju saturošie ieži ir kaļķakmens, krīts un marmors, kuru sastāvā ir vairāk nekā 90% kalcija karbonāta. Marmors ir kalcīta pārkristalizējusies forma. Liela nozīme ir fosforītiem un apatītiem, kas satur kalcija fosfātu. Kalcija silikāti un alumosilikāti atrodas kalnu iežos (granītos, gneisos).
Lielas kaļķakmens nogulas ir Ukrainā, Karēlijā, Pievolgā, Donas upes krastos, Urālu kalnu rietumu nogāzē un Baltijā. Latvijā lielas kaļķakmens nogulas ir Saldus, Nīgrandes un Auces apkārtnē, kas turpinās Lietuvā (Akmenes rajonā). Krīta nogulas visvairāk izplatītas Eiropā, areālā no Embas upes līdz Anglijai. Krīta atsegumi baltu klinšu veidā sastopami Lielbritānijā Lamanša krastā, kā arī Vācijā, Rīgenes salā.
…
