Ievads
Autors šo tematu izvēlējās, jo uzskata, ka mūsdienu sabiedrībā ir ļoti aktuālas sociālās un veselības problēmas, kas saistītas tieši ar atkarību izraisošo vielu lietošanu.
Autors uzskata, ka šī tēma ir aktuāla sabiedrībā, jo ar smēķēšanu un alkoholu sastopas katrs otrais cilvēks.
Pusaudža gadi ir tas laiks, kad tiek meklētas atbildes uz jautājumiem „kas es esmu?” un „kas es vēlos būt?”. Jaunieši vēlas „izcelties” vienaudžu vidū un tas ir iemesls agrīnai alkohola lietošanai un smēķēšanas uzsākšanai. Autors arī ir sasniedzis pusaudža gadus un lai apzinātu alkohola un nikotīna izplatības tendences nolēma izstrādāt tieši šādu projekta darbu, jo tieši pusaudža gados tā ir ļoti nopietna un aktuāla problēma.
Pētījuma mērķis: Noskaidrot ko vairāk par alkohola un smēķēšanas pirmsākumiem, noskaidrot šo kaitīgo vielu ietekmi uz cilvēka organismu.
Pētījuma uzdevumi:
1. Iegūt informāciju par to, kur meklējami apreibinošo vielu pirmsākumi,
2. Anketēt Elejas vidusskolas skolēnus par smēķēšanu un alkoholu
3. Uzzināt kā var cīnīties par to, lai arvien mazāk cilvēku uzsāktu apreibinošo vielu lietošanu
4. Izskaidrot, kas mudina arvien vairāk cilvēku pievērsties kaitīgo vielu lietošanas uzsākšanai.
Šajā projekta darbā autors iekļauj aptaujas no dažāda vecuma cilvēkiem, lai noskaidrotu, kurā vecumā un kāpēc lieto atkarību izraisošās vielas.
Pētījuma metodes:
Literatūras analīze, informācijas salīdzināšana, anketēšana
Pētījuma teorētiskā bāze:
Lai sasniegtu projekta darba mērķi tika izanalizēta pieejamā literatūra, periodiskie raksti par alkoholu un smēķēšanu.
1. Alkohols
1.1. Alkohola vēsture
Tīru spirtu iemācījās iegūt arābi VI-VII gadsimtā un nosauca to par „al kogol”, kas nozīmē apreibinošais. Vīna pārtvaicēšana un spirta iegūšana krasi pastiprināja dzeršanu. Nav izslēgts, ka tieši tāpēc musulmaņu reliģijas pamatlicējs Muhameds aizliedza lietot alkoholiskos dzērienus. Šis aizliegums pārgāja arī musulmaņu svētajā grāmatā korānā. Kopš tiem laikiem nu jau divpadsmit gadsimtus musulmaņu zemēs alkohola lietošana ir aizliegta, bet šī likuma pārkāpēji tiek bargi sodīti.
Viduslaikos arī Vakareiropā iemācījās iegūt stipros alkoholiskos dzērienus, pārtvaicējot vīnu un citus rūgstošus, cukuru saturošus šķidrumus. Leģenda stāsta, ka pirmais šo operāciju paveicis itāļu mūks alķīmiķis Valentiuss. Nomēģinājis jauniegūto produktu un stipri iereibis, pavēstījis, ka viņš atklājis eliksīru, kas veci var padarīt jaunu, nogurušu- mundru, noskumušu- priecīgu. Kopš tā laika stiprie dzērieni plaši izplatījās visās zemēs. Alkohols tik strauji ienāca visās zemēs, ka praktiski neviens rakstnieks un dzejnieks nekautrējās par to rakstīt.
Alkoholisma ļauno spēku izprata daudzi tā laika ievērojami ļaudis. Pazīstamais reliģijas reformators Mārtiņš Luters rakstīja: ”Katrai zemei ir jābūt savam velnam: mūsu vācu velns ir pamatīga vīna vāts.”
…
