Dzelzceļi līdz 1914. gadam.
Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā sāka attīstīties 19. gs. 60. gados līdz ar sociālajām un ekonomiskajām reformām Krievijā un kļuva par galveno atbalstu Latvijas ostām un tautsaimniecības nozarēm. 19. gs. 60. gados Krievijas valdība lielu uzmanību pievērsa maģistrālo dzelzceļu celtniecībai. 1857. gadā Krievijā tika izveidota Galvenā dzelzceļu sabiedrība, kura realizēja dzelzceļu politiku un vadīja galveno «labības» maģistrāļu būvniecību, lai nodrošinātu preču eksportēšanu caur Melnās jūras ostām. Produkcijas realizācijas tirgus bija Eiropā. Tāpēc tika meklētas citas iespējas savienot Pievolgas, Piedņepras un Ukrainas lauksaimniecības rajonus ar Eiropu. To varēja nodrošināt, savienojot jau minētos rajonus ar Baltijas jūras ostām - Liepāju, Rīgu, Pēterburgu un Ventspili, kas nodrošinātu ne tikai lētāku, bet arī ātrāku preču apgrozību. Līdz ar to dzelzceļa maģistrāļu celtniecības politika Krievijā ietekmēja arī Baltijas provinces. Šo jautājumu risināšanai tika izveidota speciāla komisija Satiksmes ministrijā, kuras uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus par dzelzceļu līniju būvniecību uz Baltijas ostām. Lai iegūtu dzelzceļu celtniecībai nepieciešamos lielos ilgtermiņa kapitālieguldījumus, valdība dzelzceļu transportam piesaistīja ārzemju kapitālu un sniedza valsts aizdevumus, tiešus vai segtus ar valsts garantijām. Šādas politikas rezultātā 19. gs. 60. - 70. gados dzelzceļu būvēs ieguldīto kapitālu veidoja valsts aizņēmuma obligācijas un privātā kapitāla akcijas.
…