4. Secinājumi
1. Kailsēkļi uz Zemes parādījās pirms 350 miljoniem gadu. Latvijā Ventas baseinā atrastajās brūnogļu nogulās sastopamas senu skuju koku un ziedputekšņu atliekas, kas liecina, ka apmēram pirms 110–115 miljoniem Latvijā ir auguši krāšņi eksotisku skuju koku meži.
2. Skujkoki ir kailsēkļu nodalījuma visplašāk pārstāvētā klase. Latvijā savvaļā ir tikai skujkoku jeb priežu klase. No apmēram 110 pasaulēs zināmām priežu sugām Latvijā savvaļā sastopama vienīgi parastā priede. Parastā priede veido lielāko daļu Latvijas mežu. Otrā priežu dzimtas suga Latvijā ir parastā egle.
3. Latvijā no aizsargājamām kailsēkļu sugām sastopama parastā īve, kas ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
4. Latvijā viens no interesantākajiem kailsēkļiem ir ciprešu dzimtas pārstāvis- parastais kadiķis, kas veido gan ievērojamas kadiķu audzes (Ziemupe Liepājas rajonā), gan atsevisļus liela izmēra eksemplārus.
5. Meži aizņem 43 % Latvijas teritorijas. Visvairāk mežu ir ziemeļrietumu un ziemeļu daļā, kur tie aug mazauglīgās smilts, mālsmilts un pārpurvotās augsnēs. Citur republikā meži saglabājušies nelielos puduros vai joslās. Mūsu dienās lielākie pēc platības un saimnieciskās nozīmes ir skujkoku, pārsvarā priežu, meži. Republikā ir vairāki priežu meža tipi (sils, mētrājs), kā arī jauktie meža tipi (damaksnis, gārša).
6.Tradicionālie skujkoki (priede, egle) pilsētā nav bieži sastopami vides piesārņojuma dēļ. Liepājā ir priežu audzes Jūrmalas parkā, kāpu zonā, Karostas teritorijā. Pilsētas apstādījumos izmantotas dažas indroducēto skujkoku sugas (tūjas).
…