Kailsēkļi ir pieskaitāmi pie sēklaugu nodalījuma. Pie kailsēkļiem pieskaita augus, kuriem sēklaizmetņi atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
Sēklaizmetņa esamība ir pazīme, kas nodala vienkāršākos kailsēkļus no papardēm. Sēklaizmetņa izveidošanās filoģenēzē saistīta ar paparžu heterosporiju. Arī kailsēkļi pieskaitāmi pie heterosporiem augiem, jo tiem veidojas divējāda tipa sporas - mikrosporas un megasporas. Taču jānorāda, ka kailsēkļi nav attīstījušies no mūsu paparžaugiem, bet gan no vienkāršākajiem devona perioda paparžaugiem. Sākot no devona, paparžaugu un kailsēkļu attīstības līnijas ir dažādas. Pilnveidotākas formas kailsēkļi uz Zemes parādījās un attīstījās vienlaikus ar pirmajiem segsēkļiem un mūsdienu papardēm. Sēklaizmetņa izveidošanas procesam kailsēkļu evolūcijā bija ļoti liela nozīme, jo tas deva iespēju labāk pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem. Kailsēkļu attīstības ciklā dominē sporofīts, turpretī gan vīrišķais, gan sievišķais gametofīts ir stipri reducēts. Sievišķie gatnetofīti veidojas sēklaizmetņos. Tajos attīstās megasporas un pēc apaugļošanās izveidojas sēklas. Vīrišķais gametofits kailsēkļiem ir stipri reducēts - gandrīz līdz pilnīgai veģetatīvo šūnu zaudēšanai. Tā evolūcijā redzama putekšņa dīgstobra parādīšanās un pilnveidošanās.
Pie kailsēkļiem pieder tikai kokaugi. Kailsēkļiem ir ārstniecisks efekts, kā arī tos izmanto celulozes un papīra ražošanā.
Ar kailsēkļu vairošanos var labāk iepazīties apskatot parastās priedes vairošanos. Katras sēklzvīņas žāklē atrodas divi kaili sēklaizmetņi. Tos klāj sega jeb integuments. Katra seklaizmetņa centrālo daļu sastāda nucels, kurā izveidojas divi arhegoniji, katrs ar vienu olšūnu. Mikrosporas (putekšņi) veidojas mikrosporangijos. Gatavām priežu mikrosporām ir divi lidpūslīši, kas sekmē mikrosporu pārnešanu ar vēju. Mikrosporas izkaisās un notiek apputeksnēšanās. Jāatzīmē, ka priedei un arī citiem skujkokiem starp apputeksnēšanos un apaugļošanos paiet ilgs laiks, piemēram, priedēm apmēram 14 mēneši. Mikrosporas pa šo laiku atrodas ieslēgtas uz nucela. …
