Mūsdienu attīstītajā sabiedrībā viens no populārākajiem dzērieniem ir kafija. Tā pazīstama jau sen, kad tika uzskatīta par augstdzimušu personu privilēģiju, lietot kafiju, līdz pat mūsdienām, kad kafija kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu. Lietojot to ieraduma vai citu apsvērumu dēļ.
Kaut arī daudzi zinātnieki ir pētījuši un apstiprinājuši kafijas negatīvo ietekmi uz cilvēka organismu, tās lietošana ikdienā, svētku reizēs nav īpaši samazinājusies. Tādēļ pētījuma izvēlētā tēma uzskatāma par aktuālu un interesantu. Kā darba mērķi izvirzot, pieejamās informācijas apkopošanu un izvērtēšanu, izdarot secinājumus par pētāmo objektu un tā ietekmi uz cilvēka organismu. Kā pētniecības darba uzdevumu, savukārt, izvirzot pozitīvo un negatīvo aspektu izvērtēšanu, saistībā ar kafijas ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību.
Lai sasniegtu pētniecības darba izvirzīto mērķi un izpildītu uzdevumu, darbs tiek sadalīts trijās apakšnodaļās. Pirmajā aplūkojot kafijas izcelsmi un tās sastāvu, lai būtu iespējams objektīvāk izdarīt turpmākos secinājumus. Otrajā apakšnodaļā aplūkota kafijas ietekme uz cilvēka fizioloģiskiem procesiem. Tas uzskatāms par visvairāk pētīto jautājumu saistībā ar kafiju. Trešajā apakšnodaļā tiek aplūkots ne mazāk svarīgs jautājums – kafijas ietekme uz cilvēka garīgo veselību. Respektīvi tās ietekme uz psihi un izpausmēm, pēc tās lietošanas.
Darbā tiek izmantoti pieejamie preses, interneta, enciklopēdiskie materiāli. Kā arī cilvēku aptaujas rezultāti, lai reāli atspoguļotu cilvēku attieksmi pret kafijas lietošanu. Pielikumā pievienots anketas paraugs.
Lai objektīvāk aplūkotu iespējamās ietekmes uz cilvēka organismu, nepieciešams definēt, kas šī darba izpratnē ir “kafija”. Kā arī tās iespējamo sastāvu un izcelsmi. Proti:
“Kafija ir produkts, ko iegūst. Īpaši apstrādājot kafijkoka sēklas (pupiņas); no šī produkta pagatavots dzēriens.”1
Iespējams, ka pats vārds “kafija” ir atvasināts no arābu vārda “qatwa”, kas nozīmē – kaut ko atraidīt. Sākotnēji tā sauca rūnu, kas atbaidīja apetīti, vēlāk – kafiju, jo tā “atbaidīja” miegu. Citi uzskata, ka vārds “kafija” atvasināts no vietvārda Kefa. Tur izveidojās īpaša kafijas vārītāju (bārmeņu) kasta “tofako”, kas vārīja kafiju karalim un pat lēja viņam to mutē.
Pupiņu kafija ir pazīstama apmēram 1500 gadus, bet rūpnieciski to audzē apmēram 500 gadus. Par kafijas dzimteni uzskata Āfrikas zemi Etiopiju, kur augstākās plakankalnēs lietus mežos tā joprojām aug brīvā dabā. No šejienes kafija sākusi savu ceļu caur Eiropu uz Indiju, Javu un tikai 18. gadsimtā tālāk arī uz Brazīliju, kur šobrīd iegūst vienus no lielākajiem kafijas daudzumiem.…
