Zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Kafija”, kura tika izvēlēta, lai noskaidrotu, cik liela nozīmē kafijai ir cilvēku sadzīvē, kā tā ietekmē veselību.
Darba hipotēze ir – dabīgā kafija, lietojot ikdienā, ir veselīgāka par šķīstošo kafiju.
Darba uzdevumi:
iepazīties ar saistošo literatūru par kafiju;
izstrādāt zinātniski pētnieciskās anketas, lai noskaidrotu Rīgas 84. vidusskolas jauniešu viedokli par mums interesējošām tēmām;
analizēt un apkopot iegūtos datus un informāciju;
veikt nepieciešamos kafijas pētījumus;
izpētīt un salīdzināt kafijas cenas lielveikalos.
1.Teorētiskā daļa.
1.1.Kafijas atklāšana.
Nav precīzi zināms, kad pirmais cilvēks atklāja kafijas auga iedarbību un pagatavoja dzērienu no ogām, bet par kafijas izcelsmi ir divi stāsti. Pirmais nāk no arābu ārsta vārdā Rhazes, kurš to piemin kā medikamentu apmēram 900 gadus pirms mūsu ēras. Otrs stāsts ir par kazu ganu vārdā Kaldi (ap mūsu ēras 300. gadu). Abi šie stāsti tiek stāstīti dažādās versijās, bet pamatā stāsts paliek tas pats [1].
Leģenda par Kaldi.
Leģenda stāsta par kazu ganu Kaldi, kurš dzīvoja Etiopijā ap mūsu ēras 300. gadu. Viņš ievēroja, ka kazas, kuras ēdušas sarkanās ogas no kāda koka, bija spriganas un enerģiskas līdz pat vēlam vakaram. Viņš pats pagaršoja sarkanās ogas un piedzīvoja tādu pašu iedarbību. Viņš par to ieminējās mūkiem netālajā klosterī, kuri ātri atrada pielietojumu īpašajām ogām – tās tika ēstas, lai paliktu nomodā garo nakts lūgšanu laikā. Nejauši viņi atklāja, ka ogās esošās pupiņas var grauzdēt, un no tām pagatavotais dzēriens ne vien rada līdzīgu efektu, bet arī labāk garšo. Tāpēc Etiopija tiek uzskatīta par „kafijas dzimteni”…
