Vispirms par pašu nosaukumu, kurš radās no kalnu provinces Efiopijas dienvidos – Kaffa. Nu lūk, viena no leģendām stāsta, ka kafiju pasaulei uzdāvināj kāda kaza. Tas notika XV gs. Reiz kāds nabaga gans Kaldī ieraudzīja, ka viņa kaza pakožļajot kafijas koka augļus un lapas sāka draiskoties. Sākumā viņs sadusmojās, bet tad saprata, kas par lietu un pats saēdās zaļās lapas, pēc kā izjuta patīkamu uzbudinājumu. Viņš par to izstāstīja saviem kaimiņiem un drīz vien visi efiopieši, bet pēc laika arī visa Arābija iemīlējo šo melno, smaržīgo dzērienu.
Ap 600 gadiem atpakaļ venēcijas jūrnieki nokļūva līdz Arābijai. Tur viņi ieraudzīja, kā vietējie dzer kādu melnu, karstu, ļoti rūgtu dzērienu. To ieveda no Abbisīnijas arābu tirgotāji. Sēklas – nelielas pupas – grauzdēja, samāla un gatavoja no tā rūgtu dzērienu. Neizskatīgs mūžīgi zaļš augs, no kura vāca šīs pupiņas, labvēlīgos apstākļos var izaugt līdz pat 5-6 m agstumam. Kafijas kokus no sēklām vispirms audzē dobē, divgadīgus tos pārstāda plantācijās zem akāciju kroņiem, lai pasargātu no saules. Kad kafijas koki pāaugās, akācijas izcērt. Koks cauri gadam ir klāts ar baltiem ziediem. Augļi ir sarkani, mīksti, ķiršu lielumā, kuros iekšā ir divas plakanas sēkliņas. Tā ir pati vērtīgākā augļa daļa, kura satur kofeīnu. Pēc vākšanas sēklas atdala no augļiem. Vispirms žāvē, tad speciāli apstrādā. Tad izskalo ūdenī un atkal žāvē saulē. Mitras sēklas garšas uzlabošanai grauzdē. Grauzdējot (pie 250C) uz sēklas virsas izdalās gaistoša kafijas eļļa. Par kultūraugu kafijas koks kļuva tikai 400-500 gadus atpakaļ.
Senie tirgotāji un jūrnieki izvadāja kafiju pa visu pasauli. Sākumā kuriem patīk aprunāt teica, ka kafija ir “sīrups no pelniem”, “sātandzēriens”. Un tas turpinājās līdz tam brīdim, kamēr kafiju nenogaršoja Romas pāvests, kurš to nosvētija, uzdāvinādama tādā veidā visiem pareizticīgajiem katoļiem kafiju. Nu, bet pēc tam par kafijai sāka veltīt dzejas, sacerēt dziesmas, bet Bahs sakomponēja pat “Kafijas sonāti”.
Tagad lielāko daļu kafijas ražo Brazīlijā (pateicīgie brazīlieši pat uzcēla metāla pieminekli kafijas kokam), bet daudz arī Austrum Indijā. Tagad kafiju apstrādā vairāk nekā 80 valstīs. Kafijas nosaukums ir atkarīgs no valsts vai ostas caur kuru tas tiek eksportēts. Vislabākā kafijas šķirne ir mokko. Šai kafijai ir mazas olveida pelēk-zaļas sēkliņas. Mokko uzlējums ir ekstraktīvs, aromātisks, un, kā saka speciālisti, “ samtains”.
…
