Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:643188
 
Vērtējums:
Publicēts: 12.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kafijas vēsture    5
2.  Kafijas veidi    9
2.1.  Grauzdēta kafija    9
2.2.  Espresso    9
2.3.  Kafija bez kofeīna    10
2.4.  Maigās kafijas šķirnes    11
3.  Kafijas apstrādes metodes    12
3.1.  Lendriha metode    12
3.2.  Divpakāpju metode    12
4.  Surogāti jeb kafijas aizstājēji    14
2.1.  Šķīstošā kafija    14
2.2.  Cigoriņi    15
5.  Kafija    16
5.1.  Pozitīvā puse    16
5.2.  Negatīvā puse    17
6.  Kafijas dažādās sejas    18
6.1.  Zīlēšana kafijas biezumos    18
6.2.  Matu krāsošana ar kafijas biezumiem    18
6.3.  Kafijas biezumi kosmētikā    19
6.4.  Lieldienu prieks kafijas biezumos    19
6.5.  Kafijas biezumi – sūklis ledusskapī    20
6.6.  Kafijas biezumi kā mēslojums mazdārziņiem    20
  Secinājumi    23
  Izmantotās literatūras saraksts    24
Darba fragmentsAizvērt

1.Kafijas vēsture

Nosaukums kafija radās no kalnu provinces Efiopijas dienvidos – Kaffa. Viena no leģendās stāsta, ka kafiju pasaulei palīdzēja iepazīt kāda kaza. Tas notika XV gadsimtā. Reiz kāds nabadzīgs gans ķaldī ieraudzīja, ka viņa kaza apēdusi kafijas koka augļus un lapas saka draiskoties. Sākumā viņš sadusmojās, bet tad saprata, kas īsti ir noticis un pats apēda zaļās lapas, pēc tā izjuzdams patīkamu uzbudinājumu. Viņš par to pastāstīja saviem kaimiņiem un pēc tam drīz vien visi efiopieši, bet pēc tā laika arī visa Arābija iemīlēja šo dzērienu.
Ap 600 gadiem atpakaļ Venēcijas jūrnieki nokļuva līdz Arābijai. Tur viņi ieraudzīja, ka gandrīz visi vietējie iedzīvotāji dzer kādu melnu, karstu, ļoti rūgtu dzērienu. To ieveda no Abbisīnijas arābu tirgotāji. Sēklas – nelielas pupas – grauzdēja, samala un gatavoja no tā rūgtu dzērienu. Neizskatīgs mūžīgi zaļš augs, no kura vāca šīs pupiņas, labvēlīgos apstākļos var izaugt līdz pat 5-6 m augstumam. Kafijas kokus no sēklām vispirms audzē dobē, divgadīgus tos pārstāda plantācijās zem akāciju kroņiem, lai pasargātu no saules. Kad kafijas koki izaug līdz nepieciešamajam augstumam, tad akācijas izcērt. Koks visu gadu ir pārklāts ar baltiem ziediem. Augļi ir sarkani, mīksti, ķiršu lielumā, kuros iekšā ir divas plakanas sēkliņas. Tā ir pati vārtīgākā augļa daļa, kura satur kofeīnu. Pēc augļu savākšanas no tiem atdala sēklas. Vispirms sēklas izžāvē pēc tam apstrādā. Tad tās kārtīgi izskalo ūdenī un izžāvē saulē. Lai iegūtu labāku garšu, sēklas mitras grauzdē. Grauzdējot (pie 250C) uz sēklas virsas izdalās gaistoša kafijas eļļa. Par kultūraugu kafijas koks kļuva tikai 400-500 gadus atpakaļ.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties